02.06.2020

Kad raksts jau bija nosūtīts, pienāca ziņa, ka šajā izstādē, kam, izrādās, ir dots nosaukums The seeing of sound – “Skaņas ierau­dzī­šana”, Maira Reinberga saņē­musi Honorable Mention – Cil­di­nošo atsauksmi. Apsveicam māk­­slinieci visu lasītāju un māk­slas cienītāju vārdā! Lasīt vairāk ...

02.06.2020

Valkas novadpētniecības mū­­zejā glabājas sekojoši trimdas ar­­chivāliju dāvinājumi: no 2004. līdz 2012. gadam Valdis un Lalita Muižnieki (ASV) mūzejam uz­­dāvināja 513 archivālijas par no­­vadnieku mākslinieku Sildegu ģi­­meni. Lasīt vairāk ...

Gunta Eneroth, ZLA Komunikācijas darba grupas vadītāja 02.06.2020

Mēs aicinām atsaukties visus, kuŗi Zviedrijā vada latviešu valodas nodarbības: dzimtās (latviešu) valodas skolotājus pašvaldībās, iniciatīvu grupas, kā arī vecā­kus, kuŗi ir ieinteresēti, lai viņu bērni apgūtu latviešu valodu! Izveidojot kopēju datu bāzi, mēs varēsim savstarpēji sazinā­ties, apmainīties ar pieredzi, rīkot seminārus, kā arī kopā izstrādāt ar latviešu valodu un izglītību saistītus projektus un citas aktīvitātes. Lasīt vairāk ...

Operas režisors, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis intervijā Ligitai Kovtunai 26.05.2020

Pēc 17 gadiem, kad dzima Lat­vijas valsts, kad dibinājās mācību un kultūras iestādes, starp tām arī Latvijas Nacionālā opera, pateicoties kopējam entuziasmam, nacionālajai pašapziņai un pacē­lumam, daudziem apstākļiem, sa­­kritībām, personiskajām iniciā­tīvām, varēja piedzimt arī mūsu pirmā opera. Lasīt vairāk ...

Māris Brancis 26.05.2020

Elīna Apsīte: “Kā jums šajā laikā pietrūkst visvairāk? Cilvēciskas saskarsmes, kultūras notikumu, vienkārši enerģijas un ideju apmaiņas? Cik ļoti cilvēks, ikviens no mums, kultūralizēts! Animal culturalis – par dabisko mūsos un par kultūras kodu man ir jādomā arvien biežāk un biežāk.” Lasīt vairāk ...

26.05.2020

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mūzejs cer uz jūsu atsaucību un būs ļoti pateicīgs par vēlēšanos dalīties ar mums, līdzdarbojoties mūsu mūzeja krājuma papildināšanā un ekspozīciju pilnveidošanā. Neaizmirsīsim, ka arī sīkumi ir svarīgi. Turklāt visu dāvinātāju vārdi un labie darbi paliek vēsturē. Lasīt vairāk ...

Juris Ulmanis, zemessargs, profesors, polārpētnieks 26.05.2020

Lai arī Zemessardzē var darboties tikai Latvijas pilsoņi, organizācijai palīdzēt var arī trimdas latvieši, piemēram, kļūstot par kādas Zemessardzes vienības patroniem, uzdāvinot noderīgu ekipējumu, piešķirot stipendijas vai kādu apbalvojumu labākajiem zemessargiem. Lasīt vairāk ...

19.05.2020

Dzejniece un publiciste INGEBORGA LEVITE (1926-2008), mūsu Valsts prezidenta Egila Levita māte, savulaik arī strādājusi laikrakstā Brīvā Latvija. Par to Egils Levits stāsta žurnāla Ievas stāsti žurnālistei Inetai Meimanei. Piedāvājam šā atmiņu stāsta fragmentu. Stāsta Egils Levits. Lasīt vairāk ...

19.05.2020

Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balva par novatorismu literātūrā 2020. gadā piešķirta kinozinātniekam Viktoram Freibergam par grāmatu „Kinomāna slimības vēsture”. Lasīt vairāk ...

Agnija Lesničenoka 19.05.2020

Vidberga sirds piederēja grafikai, un tai viņš palika uzticīgs līdz pat mūža beigām. Melnbaltās krāsas burvība, līnijas izteiksmība un grācija ir tās īpašības, ko iemieso Vidberga darbi. Savukārt pats Vidbergs bijis prāta cilvēks, kas daudz nerunāja, bet darīja, un, ja viņš ķērās pie kāda darba, tad darīja to cītīgi līdz galam. Lasīt vairāk ...

12.05.2020

Latvijas Okupācijas muzejs dibināts 1993. gadā, kopš muzeja darbības sākuma komplektējam materiālus, kas atspoguļo latviešu bēgļu gaitas II Pasaules kara beigu posmā, dzīvi pārvietoto personu nometnēs Vācijā un mītnes zemēs. Lasīt vairāk ...

12.05.2020

Sagaidot 30. gadadienu kopš vēsturiskā balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Likteņdārzā sadarbībā ar biedrību “4. maija Deklarācijas klubs” top jauna piemiņas vieta, kas veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem – apliecinot mūžīgu pateicību cilvēkiem, kuri lēma par Latvijas dibināšanu 1918. gada 18. novembrī un balsoja par neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. Viņu vārdi būs iegravēti uz soliņiem piemiņas vietā. Lasīt vairāk ...

Daira Moruse 12.05.2020

Izglītības darbiniekiem ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku priekšgalā sākās ļoti saspringts laiks – kopā ar domubiedriem un kollēgām zinātniekiem nācās prātot, ko darīt ar Latvijas jaunatni, ar skolām Latvijā vispār un ar nepieciešamām mācībām šajā mainīgajā un pavisam neskaidrajā laikā. Radās domas par vairākiem iespējamiem risinājumiem, un viens no tiem bija izveidot mācības divos televīzijas kanālos no pirmdienas līdz piektdienai visas dienas gaŗumā līdz maija beigām, kad skolas gads oficiāli noslēgsies. Steidzīgi tika meklēti speciālisti savā nozarē. Lasīt vairāk ...

Juris Ulmanis, zemessargs, profesors 12.05.2020

Mēdz teikt, ka krizes situācijās cilvēki parāda savu „īsto seju”. Tikai grūtībās uzzinām, uz kuŗiem varam paļauties, kuŗi aizbēgs pie pirmās iespējas un kuri izmantos situāciju, lai pārējiem vēl vairāk sarežģītu dzīvi. Lasīt vairāk ...

Māris Brancis 21.04.2020

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA) ir Latvijas Nacionālā archīva struktūrvienība, kas veic kinodokumentu, videodokumentu, fotodokumentu un skaņas dokumentu uzkrāšanu un nodrošina to pieejamību un izmantošanu. Lai gādātu par pēc iespējas vispusīgāka Latvijas nacionālā kultūras mantojuma apkopošanu, archīvs savā krājumā uzglabā ne tikai tos dokumentus, kas dažādos laika posmos tapuši Latvijas territorijā, bet arī tādus, kas reprezentē latviešu diasporu ārzemēs. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 14.04.2020

Tā nu ir iznācis, ka latvieši joprojām izmētāti pa visu pasauli - no Kalifornijas Amerikas rietumos līdz pat Sibirijas plašumiem Krievijas austrumos. Pa vidu - Latvija, Rīga, mūsu latviskās pasaules centrs. Tā ir mūsu bagātība - prast svešvalodas, pazīt pasauli labāk nekā lielās tautas. Lasīt vairāk ...

ĢIRTS SALMGRIEZIS, īpaši Brīvai Latvijai no Briseles 07.04.2020

Ļoti nopietns pārbaudījums Eiropas stabilitātei, kad jāpieņem daudzi sarežģīti risinājumi, jāatmet nacionālais egoisms, lai kopā pārvarētu šo sērgu. Tas noteikti var izdoties, ja kopā turēsimies stipri, nevis domāsim tikai par to, ko no Briseles var vairāk izdabūt savai valstij, bet pie pirmās neveiksmes to vainosim sava polītiskā izdevīguma un savtīguma labā. Ik pa laikam aizdomājos par Lielbritaniju, kas pirms izstāšanās no Eiropas Ūnijas skandēja par neganto un ļauno savienību, jo lūk, tā esot sagandējusi britu medicīnas sistēmu. Lasīt vairāk ...

07.04.2020

Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeja krājumā ir vairāk nekā 3000 trimdas latviešu saglabāto un radīto kultūras, vēstures un mākslas vērtību. Mūzejs jau 1990. gadu sākumā saņēma vērtīgas kultūrvēsturiskās liecības, ko trimdas latvieši bija saglabājuši svešumā. Starp tiem ir bijušo rīdzinieku – dejotājas Vijas Vētras, modes mākslinieces Hermīnes Spainis – Balodis, ceļotāja Aleksandra Laimes un sudrabkaļa Jāņa Ridusa memoriālie priekšmeti, gan arī vairāku latviešu fotografu darbi. Lasīt vairāk ...

Māris Brancis 31.03.2020

20. gadsimta 90. gadu sākumā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu uzplauka Jelgavas pilsētas bibliotēkas sadarbība ar trimdas tautiešiem. Trimdas tautieši organizēja tūkstošiem grāmatu sūtījumu Latvijai, tai skaitā mūsu bibliotēkai. Lasīt vairāk ...

24.03.2020

Kuldīgas novada mūzeja krājumā glabājas kā atsevišķi materiāli/priekšmeti, tā arī lielākas archivārijas par trimdā dzīvojošajiem tautiešiem, novadniekiem. Tās dāvinājuši paši trimdā dzīvojošie tautieši, kā arī nosūtīti caur radiniekiem, draugiem, paziņām. Arī pētot savu ciltskoku, radinieki meklē materiālus Kuldīgas mūzejā un dalās ar saviem materiāliem. Lasīt vairāk ...