Zviedrijas latviešu archīvs
   09.01.2018

 

Ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu īstenots Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu archīva sistematizēšanas projekta pirmais posms.

 

2017. gada rudenī, sadarbojoties Latvijā un Zviedrijā dzīvojošiem zinātniekiem, ir noslēdzies Zviedrijas latviešu organizāciju vēsturiskā dokumentu archīva sistematizēšanas projekta pirmais posms. Projektu ar Latvijas Ārlietu ministrijas financiālu atbalstu īstenoja Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) Archīvu grupa Lilitas Zaļkalnes vadībā sadarbībībā ar Latvijas Valsts archīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāju, archivāri Inesi Kalniņu. Projekta gaitā caurlūkota un sakārtota aptuveni piektā daļa no Zviedrijas latviešu dokumentu archīva materiāliem, kas jau drīzumā būs pieejami izpētei zinātniekiem. Archīva materiālu sakārtošanas darbu iecerēts turpināt arī nākamgad.

 

Kā pastāstīja projekta autore un viena no īstenotājām Lilita Zaļkalne intensīvākais darbs pie Zviedrijas latviešu organizāciju apjomīgā dokumentu archīva sakārtošanas noritēja 2017. gada augustā, kad, pateicoties Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstam un Zviedrijas Latviešu apvienības iesniegtajam projektam, Latvijas Valsts archīvu Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja, archivāre Inese Kalniņa varēja Zviedrijā pavadīt sešas nedēļas, caurskatot, kārtojot un aprakstot līdz šim rūpīgi uzglabāto, bet nesistematizēto Zviedrijas latviešu organizāciju archīvu. L. Zaļkalne piebilst, ka projekta īstenošanā neatsverama palīdzība bijusi iespēja pieaicināt profesionālu arhivāri no Latvijas, Inesi Kalniņu, ņemot vērā tieši I. Kalniņas lielo pieredzi trimdas latviešu organizāciju dokumentu izpētē.

 

Dokumentu izpētes gaitā secināts, ka Zviedrijas latviešu organizāciju arhīvs ir īpaši vērtīgs, jo tajā saglabāti gandrīz pilnībā visi dokumenti, kas attiecas uz latviešu organizāciju darbību Zviedrijā pēc Otrā pasaules kaŗa. L. Zaļkalne uzsver, ka archīvā Zviedrijā ir daudz unikālu dokumentu, kas stāsta, piemēram, par Otrā pasaules kaŗa bēgļu laivām un to īpašniekiem; to, vai kāds ģimenes loceklis ar Sarkanā krusta palīdzību tika pārvests no kaŗa izpostītās Vācijas uz kaŗa neskarto Zviedriju; to, kādus soļus spēra Latviešu palīdzības komiteja sakarā ar t.s. “Baltiešu izdošanu” 1945. gada beigās, vai kā izpaudās trimdas baltiešu sadarbība Aukstā kaŗa laikā. Pateicoties veiktajai archīva materiālu sakārtošanai, šādus un līdzīgus jautājumus zinātniekiem pavisam drīz būs iespējams izpētīt un darīt zināmus arī plašākam interesentu lokam,” norāda L. Zaļkalne.

 

Zviedrijas latviešu organizāciju archīvs patlaban atrodas Zviedrijas galvenā archīva Riksarkivet paspārnē un gādībā archīva filiālē Arningē, ārpus Stokholmas. Archīvs sastāv no vairāk nekā 120 plauktu metriem, un archīva materiālu veido dažādi dokumenti – žurnāli, grāmatas, bankas rēķini, fotografijas, fotoalbumi, līgumi, ziņojumi, protokoli, sarakste un daudz kas cits. Lielā materiālu apjoma dēļ līdz šim izdevies izskatīt un sakārtot 291 dokumentu kasti – jeb apmēram vienu piekto daļu no visa Zviedrijā uzglabātā dokumentu archīva. Darbu pie archīva dokumentu sistematizēšanas iecerēts turpināt arī nākamgad.

 

Zviedrijas Latviešu apvienība izsaka pateicību Latvijas Ārlietu ministrijai par piešķirto pabalstu, kā arī īpaši pateicas Latvijas Republikas vēstniecībai Zviedrijā par pretimnākšanu un palīdzību, kārtojot ar projektu saistītos jautājumus.