"Svētki ir tur, kur esam mēs!"
Dina Krastiņa    29.06.2021

 

Minsteres bērnu tautas deju kopa „Rudzupuķe“ dejas ceļā uz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem netradicionālā formātā

 

12. jūnijs, sestdiena,  Minsterē ir tik vasarīgi tveicīga, ka  tā vien alksti saulē laiskoties. Taču nekāda laiskošanās ne prātā nenāk Minsteres bērnu tautas deju kopas „Rudzupuķe“ naskajiem dejotājiem.

   

Jau kopš 2018.gada Minsteres latviešu bērnu tautas deju kopa “Rudzupuķe” uzsākusi cītīgu gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Repertuāra apguves un dalībnieku atlases skatē  Kristīnes Kemper lolotā „Rudzupuķe“ veiksmīgi apliecina savu dejas prasmi un saņem pirmās pakāpes diplomu, kas kalpo kā vērtīga  ceļazīme uz šiem svētkiem. Taču dzīves neparedzētā situācija ievieš savas nejaukās korrekcijas, un dejotāji šovasar nedodas  uz kāroto un pelnīto sadanci  Latvijā. Pēc ilgām debatēm valdības kabinetos nolemj, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šoreiz notiks netradicionālā formātā - koncertu videostāstos, norišu videoklipos, intervijās, virtuālos sveicienos, montētos sižetos, e-vidē. Svētki būs, būs tur, kur mēs esam! Arī „Rudzupuķe“ svinēs un dejos!

   

Lielkoncerta fināla mūzikālā skaņdarba “Svinēt sauli” videoklipa izveidē no 17. maija līdz 26. maijam piedalījās  629 deju kopas ar 12 tūkstošiem dejotāju, protams, arī „Rudzupuķe“. Jau 18.maijā „rudzupuķēni“ priecīgi tiekas, lai izdejotu savu dejas soli, sasmeltos enerģiju vienotam video klipam kopā ar „Štutgartes Dzintariņu“ dejotājiem, tā veidojot laika liecību par dejošanu tiešsaistes un attālinātā mācību procesa apstākļos. Šis posms skaisti uzvarēts! Un tā pa posmiņam, pa deju rakstiem iedejots karstajā vasaras sestdienā, 12.jūnijā, lai sagatavotu nākamo video materiālu deju svētkiem. Pie Latviešu Centra Minsterē lepni plīvo Latvijas karogs, „Rudzupuķe“ pa meža takām, reibinošām, sakarsušām  siena pļavām ar smaidu sejā izdejo vairāk kā 16 kilometrus. Tā ir kopā būšanas vērtība, bērnu čalas, latviskās kultūras apzināšana, solis kopā ar Latviju. Bērnu kājas nogurušas, bet acis mirdz priekā, sirsniņas – gandarījumā.

 

Nenoliedzami, vecāku atbalsts bērniem dod spēku jaunam dejas soļa palēcienam, apgriezienam, smaidam, ļauj apzināties, ka darāmais darbs ir nozīmīgs. Savstarpējā vecāku, vadītājas, bērnu  mijiedarbība rada šo burvīgo dejas prieka enerģiju. Kristīne Kemper ar savu darbu, neatlaidību, sapratni un gādību izveidojusi lielisku bērnu deju kopu, kura  izdejo pāri visām neparedzētajām šī gada  likstām.

 

Kā jūtas Kristīne šajā deju svētku laikā? „Lieliski, lai gan kājiņas sāp, nogurums kaulos jūtams vēl tagad, bet gandarījums ir neizskaidrojams. Darbs vēl nav pabeigts, bet, zinot kāda ir vīzija un nofilmētais materiāls, noteikti rezultāts būs lielisks. Darba apjoms, strādājot digitāli, ir krietni lielāks nekā iknedēļas klātienes mēģinājumos. Ja šādus mēģinājumus nerīko, grūti gūt priekšstatu par to, cik smags darbs tas tomēr beigās ir. Piemēram, fināla dejas "Svinēt Sauli" materiālus, nosacījumus un datumus saņēmām tikai mēnesi pirms filmēšanas. Šķiet, laika taču  pietiek! Bet ir jāapzina, kuŗš vispār šādos svētkos vēlas piedalīties - jāveic pārrunas,  jānokārto dokumenti, jāorganizē kopīgi mēģinājumi klātienē, Zoom vidē un kopmēģinājumā ar "Štutgartes Dzintariņiem", ar kuŗiem apvienojāmies pirms trim gadiem, lai  gatavotos šiem deju svētkiem. Beigu beigās mēs trenējamies divas trīs reizes nedēļā digitāli, lai varētu nodejot godam. Atsauksme no Latvijas bija lieliska un ļoti motivējoša gan bērniem, gan mums - vadītājām. 

 

Daudzi man šajos laikos jautā, kādēļ es ieguldu tik daudz enerģijas šajā procesā? Pavisam vienkārši: mana motivācija ir bērni un viņu vēlēšanās turpināt darboties, lai cik grūti būtu. Tiklīdz es redzu vai dzirdu viņu atsauksmes par padarīto, jūtu aizrautību, skatu laimes dzirkstelīti sejā, kuŗa tiek papildināta ar lielu lepnu un patiesi laimīgu smaidu, tad es zinu, tas ir tā vērts un es to daru ar lielāko prieku! Mēs izmantojam visas iespējas, kas mums dotas, lai varētu turpināt kopā strādāt  un rast skaistus brīžus un atmiņas. Šīs situācijas mūs norūda un iemāca strādāt, lai arī citādā veidā.

   

Bērni trīs gadus ļoti intensīvi gatavojās šiem svētkiem. Pašreizējie e-svētku dalībnieki iegulda tik daudz, ka viņi ir pelnījuši skaistu, emocionālu un neaizmirstamu nobeigumu. Es vēlos, lai bērniem arī šie savādie svētki paliek atmiņā pozitīvi un rosina turpmākai darbībai, tostarp nākamajiem svētkiem 2025. gadā. Pēdējais pusotrs gads mums visiem atņēma tik daudz brīvības, ka tagad vēl vairāk novērtējam to, kas mums ir, ko drīkstam. Mēs esam loti laimīgi, ka svētki netiek atcelti, bet tiek rīkoti digitāli. 

   

Svētki ir tur, kur esam mēs! Vai Daugavas stadionā ar dejotāju  tūkstošiem, ejot gājienā pa Rīgu vai tepat Minsterē - savā pulkā. Mēs svinam šos svētkus sirsniņās, tādēļ mēs viņus varam svinēt visur, kur esam mēs paši. Mēs priecājamies, ka atkal varam sanākt kopā, uzvilkt latviešu tautas tērpu un uzdejot. Pat ja tas nav Latvijā.“

 

No 2.jūlija līdz 30.oktobrim kopā ar Latviju baudīsim darba augļus  XII Latvijas  Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku netradicionālajā formātā – digitālajā vidē.   Paldies Kristīnei, paldies „Rudzupuķes“ dejotājiem un vinu ģimenēm par dejas mīlestību, nepadošanos, sirsnīgu svētku sajūtas radīšanu!   Lai šī svētku sajūta ienāk arī jūsmājās!  

Jā, svētki ir tur, kur esam mēs. Jā, svētki ir tādi, kādi esam mēs.