Mīļā Lieldienu draudze Dieva plašajā pasaulē, arī Latvijā!
Prāvests Klāvs Bērziņš    17.04.2014

 

Jēzus saka: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu!” - tā to lasām Jāņa evaņģelija 11. nodaļas 25. pantā, un šie Svēto rakstu vārdi apraksta ne tikai Jēzus Lieldienu notikumu uzsaukumu, bet arī atbilst Latvijai nozīmīgās Brāļu draudzes, Hernhūtiešu kustības Lieldienu svētdienas lozunga, Jaunās Derības vārdiem.

 

Parasti draudzes mācītāji sprediķī mēģina senus notikumus izteikt, skaidrot ik reizi no jauna, jaunā, aktuālā kontekstā. Un kāds mums katram ir šis „apkārtējās vides ietekmju kopums” šogad Lieldienās, privātā dzīvē, sabiedrībā, polītiskos notikumos, polītiķu nespējā un kaŗa draudos?

 

Svētos rakstos aprakstītie notikumi laika tecējumā ir tūkstoškārt skaidroti, analizēti, arī jaunām metodēm, piemēram, pat ar vienam otram luterānim nepieņemamo vēsturiski kritisko metodi. Ir veidojušās visvisādas procesijas, piemēram, Krusta ceļa procesija gan ar 7, 14 vai pat 15 stacijām, turklāt vieniem 15. stacija ir Kristus augšāmcelšanās, otriem saistīta ar ķeizara Konstantīna mātes Helēnas centieniem atrast Jēzus krustu. Un katrai kristīgās ticības Baznīcai vai apvienībai „apkārtējās vides ietekmju kopumā” ir gandrīz savs skaidrojums un veids, kā pirmslieldienu laiku, Kluso nedēļu, Krusta ceļu, piedzīvot un Lieldienu notikumam sagatavoties.

 

Man patīk un palīdz šodienas vides ietekmju kopumā luteriskais - reformācijai raksturīgā pieeja pašam domāt, reflektēt, mēģināt saprast un iedrīkstēties jautāt, kā to nesen, ciemojoties Prāgā un pieminot reformātoru Jāņi Husu (Jan Hus) izteikusi kādreizējā Vācijas evaņģeliskās Baznīcas bīskape. Tas nozīmētu pašam domāt un savā dzīvē mēģināt reflektēt Jēzus vārdus: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu!” - „Es biju miris, un redzi – es esmu dzīvs, un man pieder nāves un elles atslēgas” (Atkl. 1,18), solījums: „Vēl mazliet, un pasaule mani vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsit, jo es dzīvoju, un arī jūs dzīvosit” (Jņ.14,19)

 

Un man arī patīk, sekojot senai, latviskai, luteriskai un Brāļu draudzes, Hernhūtiešu kustības tradicijai paņemt dziesmu grāmatu rokā un dziedāt: „Jēzus dzīvs, un es tam līdz! Nāve, ko tavs dzelon's dara? Aust aiz kapa jaunais rīts, Lauzta nāves tumšā vara! Dzīvība man mantota; Tā ir mana cerība!”

 

Šādi es varu pieņemt ticības izaicinājumu, kaut vai „katru gad’ no jauna” apkārtējās vides ietekmju kopumu Latvijā un ārpus mūsu valsts, Dieva plašajā pasaulē! Šī cerība solījumā: ”Es dzīvoju, un arī jūs dzīvosit” - atņem bailes un rūpes privātā dzīvē, sabiedrībā, polītiskos notikumos, polītiķu nespējai un kaŗa draudiem.

 

Gaišus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!