Latviešu rakstnieku darbi iziet pasaulē
Zigrīda Daškevica    06.03.2018

 

Latvijas vēstniecībā Londonā 23. februārī notika rakstnieces Noras Ikstenas grāmatas „Soviet milk” atvēršana un britu laikraksta The Guardian žurnālistes Klēres Armitstedes (Claire Armitstead) intervija ar rakstnieci. Grāmata ir romāna „Mātes piens” tulkojums angļu valodā, kam dots nosaukums „Soviet milk”, kas ārzemju lasītājam ir labāk izprotams. Abi nosaukumi ir daļēja atbilde jautājumam, kāpēc māte nedod savu pienu tikko piedzimušajam bērnam. Māte baidās, ka bērns pārmantos viņas nospiestību un izmisumu, kas saistās ar neciešamo dzīvi padomju režīma būrī. Romāns „Mātes piens” ietilpst Latvijas vēstures romānu serijā ”Mēs, Latvija, XX gadsimts”. 

 

Vakaru atklāja Latvijas vēstniece AK Baiba Braže. Vēstniece atzina, ka romānā paustā doma un pieredze daudziem saistās ar pašu un viņu vecāku piedzīvoto un ir dziļi emocionāla. Ar gandarījumu vēstniece norādīja, ka beidzamajos trīs gados klajā ir nākuši 34 latviešu autoru darbi angļu valodā. Starptautiskā valodā tulkotajām grāmatām ir labas izredzes apceļot pasauli. Tika atgādināts, ka Lielbritanijas grāmatu tirgū Londonā aprīļa mēnesī izcila vieta būs ierādīta Baltijas valstu grāmatu klāstiem. Latviju grāmatu tirgū pārstāvēs Nora Ikstena, Kārlis Vērdiņš, Luize Pastore un Inga Ābele.

 

Sekoja Latviešu literātūras platformas pārstāves Ingas Varevas pateicība rakstniecei Norai Ikstenai un žurnālistei par atsaucību būt šeit. Patīkamu pārsteigumu sagādāja pieteiktais mūzikālais pienesums, ko izpildīja dziedātāja, arī vārdā Nora, ar savu partneri ģitaristu.

 

Intervijā žurnālistei bija virkne jautājumu un daži arī par romānā sastaptajām īpatnībām. Piemēram, kāpēc triju paaudžu sievietēm, kuŗas būtībā bija romāna centrā, nebija doti vārdi. Rakstniece paskaidroja, ka vārdiem nebūtu nozīmes, jo līdzīgi likteņstāsti ir vairākām trīs paaudžu sievietēm. Ņemot vērā, ka sieviešu dzīves stāsti risinājās laika posmā no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem, nevarēja neievērot, ka šajā laika posmā ļoti maz bija pieminēti vīriešu dzīves stāsti. Interesanti, ka Nora Ikstena šo parādību salīdzināja ar deportētiem Sibirijā, kuŗā sievietes necilvēcīgos apstākļus pārdzīvoja labāk nekā vīrieši. Rezultātā pēc pavadītajiem gadiem izsūtījumā mājās atgriezās sievietes vairāk nekā vīrieši. Tika izsekots arī Noras ceļam uz rakstniecību. Pieminot savus rakstniecības gadus, kas iesākās deviņdesmitajos gados, Nora Ikstena ar sirsnību pieminēja trimdas rakstnieku un tulkotāju Dzintaru Sodumu, no kuŗa varēja smelties garīgo spēku. Dzintars Sodums dzīvoja Amerikā, bet ar rakstnieces atbalstu sava mūža pēdējos gadus pavadīja Latvijā. Rakstniece pastāstīja, ka pirmais romāns iznāca 1998. gadā ”Dzīves svinēšana”, kad sāka rasties doma par romānu „Mātes piens”. Kopš tā laika Nora Ikstena ir sarakstījusi vairāk nekā 30 grāmatu un kļuvusi viena no ievērojamākajām latviešu prozas autorēm, ko panākusi ar savu īpašo rakstības stilu. Viņa noteikti ir, kā daži saka, citādāka. 

 

Vakara nobeigumā bija iespējams iegādāties grāmatu ar autores parakstu. Grāmatai bija liela piekrišana un tās izpirka zibenīgā ātrumā.