Lai pasauli padarītu pieejamāku
Ligita Damberga, Velta Zēgnere    20.03.2018

 

 

Servisa suņu biedrība TEODORS pateicas visiem ziedotājiem un atbalstītājiem, ikvienam, kas ar ziedojumiem un labiem vārdiem ir palīdzējis, lai biedrība varētu iegādāties topošo suni-pavadoni Serenu, viņu apmācīt un nodot neredzīgajam Aleksejam Volkovam. Ienākošie ziedojumi ap 2 000 eiro ir viena daļa no tā,cik izmaksā suns-pavadonis 

 

(10 000eiro ). Arī Serena vēlas pateikties un to var apskatīt īsā video ierakstā mūsu mājaslapā.

 

Kopš Ziemsvētkiem Serena dzīvo pie sava jaunā saimnieka Alekseja, iespējams, šis atkal būs viens veiksmes stāsts. Sākotnēji abu tuvināšanās bija atturīga, jo Aleksejs vēl aizvien nespēja aizmirst savu iepriekšējo suni-pavadoni Teodoru. Aleksejs bija nolēmis, ka vairs nekad neņems suni, pārāk sāpīgas bija viņa atmiņas par aizgājušo draugu-brāli Teodoru.

 

Tiekoties ar Alekseju, Serena dažādi centās izpatikt, rādīja visas savas prasmes un ļoti uzmanīja katru Alekseja soli. Serenas mīlestība un uzticība ir uzvarējusi, un nu jau mēs varam droši teikt, ka viņi viens otru ir atraduši. Serena ir čakla skolniece, teicami apguvusi suņu-pavadoņu prasmes, tās vēl mazliet pieslīpējot un nostiprinot. Pastiprināti būs jāatjauno, jāpatrenē vēl pamatpaklausība, jo Aleksejs bieži ir pārāk mīļš. Bet brīvajos brīžos Serena var ļauties Alekseja lutināšanai. Abi tagad cītīgi kopā ar treneri Zaigu Kļaviņu mācās eksāmenam, kas ir paredzēts jau drīz. Pats Aleksejs ir ļoti darbīgs un zinātkārs saimnieks, viņš allaž alkst uzzināt un iemācīties ko jaunu, bieži viesojas skolās un citās vietās, ,stāstīdams par savu ikdienu un to, kādas priekšrocības ir, dzīvojot kopā ar suni-pavadoni. Viņš bieži iedrošina tos, kuŗi vēl šaubās.

 

Serena ir biedrības astotais suns-pavadonis, kas tiek nodots kādam Latvijas neredzīgajam. Ar katru nākamo suni aug mūsu prasme un pieredze vairāk saredzēt suņa un saimnieka atbilstību un vajadzības, spēja novērtēt suņa piemērotību. Bieži cilvēki kļūdaini domā, ka par suni-pavadoni var kļūt jebkuŗš suns, bet tā nebūt nav. Sunim ir jābūt ne tikai fiziski veselam, ar labu nervu sistēmu, bet arī ar gribau strādāt, būt zinātkāram un paklausīgam. Atlase ir ļoti sarežģīta, un reizēm jau pilnīgi apmācīts suns viena vai cita iemesla pēc izrādās nederīgs darbam ar neredzīgajiem. Tādēļ mēs priecājamies par katru suni, kuŗu iespējams nodot kādam neredzīgajam, tas atkal kļūs kāda acis, draugs un pavadonis  un kādam pasauli padarīs pieejamāku un dienu krāsaināku! 

 

Paldies jums, mūsu atbalstītāji, paldies, ka esat mums uzticējušies!