Kopā dziedāšana vieno tautas un kultūras
   15.07.2014

 

 

RĪGĀ NOTIEK 8. PASAULES KOŖU OLIMPIADA

 

Arēnā Rīga 9. jūlijā notika 8. Pasaules koŗu olimpiadas atklāšanas ceremonija ar dalībvalstu karogu parādi un olimpiadas karoga svinīgo pacelšanu, starptautiskās konkursu žūrijas godināšanu un īpašo Zvana ceremoniju. Oficiāli 8. Pasaules koŗu olimpiadu atklāja Vācijas kultūras organizācijas prezidents Ginters Tīčs.

 

Olimpiadas atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Renārs Kaupers un Intars Busulis, saksofonists Oskars Petrauskis, Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki, solisti, deju grupa „Dzirna”, tautas deju ansamblis „Daiļrade”, vairāki koŗi, folkloras kopas un dūdinieku grupa. Diriģenti – Mārtiņš Klišāns, Mārtiņš Ozoliņš, Romāns Vanags, ceremonijas režisore - Mirdza Zīvere.

 

Daži skaitļi. Pasaules koŗu olimpiadā Rīgā piedalās 460 koŗi ar 27 000 dalībniekiem no 73 valstīm.●Vistālāko ceļu ir mērojis Sidnejas koris - 15 319 kilometrus.● Lielākais dalībnieku skaits ir Vācijas korī - 109 dziedātāji.● Visās astoņās Pasaules koŗu olimpiadās ir piedalījies bērnu koris no Zagrebas Chorvatijā.● Visvecākais koŗa dalībnieks ir no ASV, viņam  90 gadu. 

 

 

LATVIJAI BAGĀTĪGS MEDAĻU PŪRS

 

Latvijas kori Pasaules koŗu olimpiadas čempionu konkursā izcīnīja trīs zelta un desmit sudraba medaļas, kā arī piecus zelta un piecus sudraba diplomus atklātajā konkursā. 

 

Pirmajā apbalvošanas ceremonijā tika paziņoti pirmie uzvarētāji astoņās čempionu konkursa katēgorijās, kuŗi saņēma čempiona titulu un mākslinieces Olgas Šilovas veidoto čempiona balvu. Savukārt atklātā konkursa labākie saņem zelta, sudraba un bronzas diplomus. Čempionu konkursos piedalījās koŗi ar starptautisku konkursu pieredzi.

 

● Zelta medaļu jaukto jauniešu koŗu grupā izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnazijas jauktais koris ar diriģentu Kasparu Vēveru.

 

● Sakrālās mūzikas ar pavadījumu konkursā Latvija ieguva divas zelta un sešas sudraba medaļas. Par čempionu šajā grupā kļuva koris no DĀR. Zelta medaļu saņēma koris "Via Stella" ar diriģenti Lieni Batņu un Latvijas Universitātes Fizikas un matēmātikas fakultātes jauktais koris "Aura" ar diriģentu Edgaru Vītolu. Sudraba medaļas ieguva Siguldas jauktais koris "Atvars" (diriģents Jānis Baltiņš), bērnu koris "Lielvārde" (diriģente Baiba Klepere), jauktais koris "Anima" (diriģents Kārlis Rūtentāls), Liepājas jauniešu koris "Intis" (diriģente Ilze Valce), jauktais kamerkoris "Matejs” (diriģenti Rudīte Tālberga un Māris Dravnieks) un Rīgas Valsts 1.ģimnazijas jauktais koris (diriģents Kaspars Vēvers).

 

● "Barbershop" kvartetu katēgorijā uzvarēja KeyChord no Nīderlandes, bet sudraba medaļu ieguva Harmony 4 Riga ar diriģentu Āriju Šķepastu. "Barbershop" koru grupā par čempionu kļuva koris The Old Joe's Choir no Šrilankas.

 

● Skatuviskā tautas mūzikas konkursā uzvarēja studentu koris no Ķīnas, bet sudraba medaļas ieguva trīs Latvijas koŗi - Latvijas Universitātes Fizikas un matēmatikas fakultātes jauktais koris "Aura" (diriģents Edgars Vītols), bērnu koris "Lielvārde" (diriģente Baiba Klepere) un jauniešu koris "Mēs lidosim…" (diriģente Liene Batņa).

 

● Atklātā konkursa uzvarētāji tika nosaukti astoņās katēgorijās. Zelta diplomus saņēma Jelgavas novada senioru koris "Gaisma" (diriģente Zita Kurševa), Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "eReLBe" (diriģente Zaiga Lazdiņa), senioru koris "Atvasara" (diriģente Skaidrīte Pugača), koris "Vivat" (diriģenti Ināra Freimane un Jānis Veļičko) un jauktais koris "Vidzemīte" (diriģenti Dzidra Jēkabsone un Baiba Žēbina). Savukārt pie sudraba diplomiem tika senioru sieviešu koris "Noktirne" (diriģente Ilga Bērziņa), senioru sieviešu koris "Atvasara" (diriģente Daiga Galeja), kamerkoris "Amadeus" (diriģente Inga Dziļuma), Ogres kultūras centra jauniešu koris (diriģentes Gunita Bičule un Daina Čudare) un Rīgas 84. vidusskolas jauktais koris "Harmonija" (diriģente Justīne Voitkeviča).

 

Beidzoties Pasaules koŗu olimpiadas otrajai apbalvošanas ceremonijai, kuŗā tika paziņoti vēl septiņu katēgoriju uzvarētāji, Latvija ir līdere iegūto medaļu skaita ziņā, Kopā mūsu valsts koŗi izcīnījuši 33 dažāda kaluma medaļas, otrajā vietā ir ASV koŗi ar 24 medaļām, trešajā - Indonēzija ar 17 medaļām.

 

Arī atklātajā konkursā Latvijas koŗiem  apbalvotajās katēgorijās bijuši teicami panākumi: kopā iegūti seši zelta un četri sudraba diplomi.

 

 

PASAULES KOŖU PADOMĒ SLAVĒ RĪGU

 

Pasaules koŗu padomes sēdē tika spriests, kā turpmāk  strādāt kopā, kā sadarboties un nodrošināt pieredzes apmaiņu, lai veicinātu turpmāko sadarbību. Pasaules koŗu olimpiadas mākslinieciskais vadītājs Ralfs Eizenbeiss uzsvēra, ka līdz šim notikušajos konkursos lielākā daļa čempionu katēgorijas koŗu saņēmuši visaugstāko novērtējumu - kopumā piešķirtas 109 zelta medaļas. Tas  apliecina gan koŗu olimpiadas dalībnieku augsto māksliniecisko līmeni, gan Pasaules koŗu olimpiadas attīstību pēdējo gadu laikā.

 

Starptautiskās žūrijas pārstāve no Dienvidāfrikas Renette Buvere pauda gandarījumu, ka koŗu olimpiada piesaistījusi neviltotu interesi un visi koncerti notiek pilnās zālēs, turklāt koŗu uzņemšanu Rīgā viņa raksturoja kā "karalisku".

 

Līdzīgu viedokli pauda arī Vācijas kultūras organizācijas prezidents Ginters Tīčs, norādot, ka Rīga ir ideāla vieta Pasaules koŗu olimpiadai, jo pilsētā ir daudz skaistu konkursu norises vietu, turklāt infrastruktūra ļauj tās ērti sasniegt gan ar sabiedrisko transportu, gan  kājām.

 

 

GRANDIOZI IZSKANĒJA LIELKONCERTS MEŽAPARKĀ

 

Mežaparka Lielo estrādi, kur reizi piecos gados pulcējas Latvijas labākie koŗi, 13.jūlija vakarā, beidzot Pasaules koŗu olimpiadas pirmo daļu, pieskandināja pasaules apvienotais koris - 10 000 Latvijas dziedātāju līdzās stājās 5000 koristi no visas pasaules. Latviešu Dziesmu svētku klasisko repertuāru šoreiz papildināja gan opermūzika, gan spiričuelu dziedājumi, gan visiem labi zināmas un populāras melodijas. 

 

Lielkoncerta dalībnieki šim notikumiem bija  gatavojušies vairāk nekā pusgadu, dažādās pasaules vietās rēgulāri sanākot uz kopmēģinājumiem, lai koncertā atskaņotu mūziku no dažādiem kontinentiem, dažādās valodās, bet vienotā izpratnē par mūzikas īpašo spēju tuvināt tautas un kultūras. 

Šī bija pirmā reize, kad Mežaparkā pulcējās tiks liels dziedātāju skaits no visas pasaules. Pirms koncerta koristi bažīgi raudzījās debesīs, taču uz estrādi devās dziedādami. Dažs Afrikas koŗu pārstāvis dejoja pat lietusgāzes laikā.

Lielkoncerta pirmajā daļā Latvijas koristi iepazīstināja ārvalstu dalībniekus un viesus ar Dziesmu svētku klasisko repertuāru, tostarp tautasdziesmām „Dziedot dzimu, dziedot augu” un „Rozēm kaisu istabiņu”. Jāzepa Vītola dziesmu „Gaismas pils” publika klausījās, stāvot kājās. Diriģēja Māris Sirmais.    

 

Aptuveni 1000 ārvalstu dziedātāju izpildīja visu koncerta programmu, jo iemācījušies arī daudzās latviešu dziesmas, savukārt pārējie ārvalstu viesi pievienojās koncerta nobeiguma daļā, dziedsot  gan Mārtiņa Brauna komponēto "Saule, Pērkons, Daugava", gan Ērika Ešenvalda komponēto 8. Pasaules koŗu olimpiadas himnu – „My Song”. 

 

Lielkoncerts izskanēja ar „Pūt, vējiņi!” kopkoŗa un skatītāju dziedājumā. 

 

Lielkoncertā Mežaparkā uzstājās Japānas bungu grupa Yamato, drummers of Japan, profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", Raimonds Pauls, postfolkloras grupa "Iļģi", dūdu un bungu grupa "Auļi", Kristaps Krievkalns ar grupu, Mārtiņš Brauns, Intars Busulis, Laima Jansone un citi Latvijas mūziķi.

 

Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes  ieskatā koncerts Mežaparkā parāda, cik koŗmūzika var būt dažāda, jo dziesmas bija atšķirīga tipa. „Es domāju, ka ir viena joma, kuŗā mēs neapšaubāmi Latvijā esam līderi,” norādot uz kormūzikas augsto līmeni pasaules mērogā, teica Melbārde.

 

 

PASAULES KOŖU OLIMPIADAS CEREMONIĀLĀ MUZIKA

 

Nozīmīga Koŗu olimpiadas tradicija ir krāšņās atklāšanas un nobeiguma ceremonijas - karoga ienešana, dalībvalstu karogu godināšana, Miera zvana iezvanīšana - tās pavada īpašā Pasaules koŗu olimpiadas mūzika. Sagaidot 8. Pasaules koŗu olimpiadu Rīgā, līdz šim izmantoto mūziku nomainījis jauns skaņdarbs. Ceremoniālo mūziku Pasaules koŗu olimpiadai sacerējis  komponists un Latvijas Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš. 

 

Vācijas kultūras organizācijas Interkultur prezidents Ginters Tīčs atzina, ka Liepiņš ir paveicis lielisku darbu. Viņš norādīja, ka tas ir liels pagodinājums organizācijai un pasaulē lielākā koŗu konkursa cienīgs notikums, ka slavenais latviešu mūziķis piekritis uzņemties šo pienākumu.

 

Interkultur mākslinieciskā direktora Ralfa Eizenbeisa ieskatā pēc septiņām Pasaules koŗu olimpiadam bija pienācis laiks jaunai ceremoniālajai mūzikai. Pulcinot 27 000 dalībnieku, astotā Pasaules koru olimpiada Rīgā ir lielākā olimpiada visā notikuma norises vēsturē. "Šis nozīmīgais sasniegums līdz ar jauno mūziku simboliski ievada mūs nākotnē," uzsvēra Eizenbeiss.

 

 

NĪCAS KORIS SAŅEM SUDRABA GODALGU

 

Lielākajā pasaules koŗu mūzikas festivālā starp daudziem tūkstošiem dalībnieku ir arī Nīcas vidusskolas divdesmit četri 5.-10. klašu skolēni skolotājas Līgas Amerikas-Ansiņas vadībā. Uzstāšanās atklātajā konkursā bija pats nozīmīgākais iznāciens koŗa pastāvēšanas vēsturē, jo starptautiskai žūrijai vēl nebija dziedāts. Prieks, ka klausītāju vidū bija arī skolas direktore, Skolas padomes priekšsēde, Vecāku padomes priekšsēdis, skolotāji un vecāki. Pēc koncerta tapa koristu kopbilde pie Brīvības pieminekļa. Bet te jau atkal emocijas - Nīcas krāšņie tautastērpi pievilināja ne vienu vien gribētāju kopā fotografēties.

 

8. Pasaules koŗu olimpiada godam aizvadīta - dziedot vienā katēgorijā ar Ķīnas, Igaunijas, Dānijas, Dienvidafrikas, Malaizijas, Krievijas, Čechijas, Spānijas dziedātājiem, saņemts ļoti labs novērtējums - iegūts Sudraba diploms.

 

 Vairāk foto ŠEIT.