Ko spēj latvieši?
Irēna Bērziņa    20.02.2018

 

 

Arvien lielāku populāritāti zinātnieku vidū iemantojis Latvijas Zinātņu akadēmijas organizētais zinātnes sasniegumu konkurss, kas laika gaitā kļuvis par īpašu gada notikumu Latvijā un arī ārpus tās. Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monografiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikālitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā. 16. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Dabas mājā, notiks 2017. gada ievērojamāko zinātnes sasniegumu autoru un autoru kolektīvu apbalvošanas ceremonija. 

 

 

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀS ZINĀTNĒS

 

Atklājums, kas mainīs programmēšanas pamatus

Rīgas Techniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas technoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta mācību spēki ir izstrādājuši oriģinālu tipoloģiskās funkcionēšanas modelēšanas teoriju, kuŗu nākotnē varētu pielietot, izstrādājot jaunas datorprogrammas. Latvijas Zinātņu akadēmija šo atklājumu ierindojusi kā vienu no svarīgākajiem zinātnes sasniegumiem aizvadītajā gadā. Tas ir vērienīgs atklājums, kas nākotnē visā pasaulē varētu mainīt veidu, kā tiek izstrādāta datoru programmatūra. 

 

Izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki sadarbībā ar Karolinska institūtu Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūtu Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA) izpētījuši zirnekļu tīkla veidošanās molekulāro mechānismu un novērtējuši mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzību ar dabisko. Līdz šim zirnekļu tīkla šķiedras veidošanās process nebija pilnīgi izpētīts, radot šķēršļus efektīvu mākslīgā zīda pavedienu iegūšanas technoloģijas izstrādei. Zirnekļu zīds ir augstvērtīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs no biomedicīnas līdz būvniecībai, tādējādi pētījums pavērs iespējas izstrādāt efektīvākas technoloģijas šajās jomās.

 

Atklāta jauna viela E1R

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki sadarbībā ar AS “Grindeks” pētniekiem izstrādājuši jaunu savienojumu E1R jeb metilfenilpiracetāmu, kas ir jauna viela, kura varētu kalpot kā perspektīvs savienojums atmiņas traucējumu un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, pateicoties izcilam ķīmiķu veikumam un zināšanām optiski aktīvu savienojumu sintēzē. E1R ir pirmais pasaulē zināmais Sigma 1 receptoru alostēriskais modulators, kas uzlabo atmiņas procesus un novērš krampjus. 

 

Izpētīta vīrusu infekcijas pārmantojamība

Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta zinātnieki sadarbībā ar Anatomijas un antropoloģijas institūta starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorijas pētniekiem veikuši pētījumu par persistentu vīrusu infekciju iesaisti nervu sistēmas slimību attīstībā: pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē. 

 

 

IZCILĀKIE SASNIEGUMI LIETIŠĶAJĀ ZINĀTNĒ 

 

Sintezēti jauni materiāli

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieki sintezējuši jaunus materiālus, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem. Materiālu efektivitāte un savietojamība ar optiskajiem viļņvadiem paver iespēju tos izmantot optisko sensoru un IS vizualizatoru izveidē. Mainot stiklu ķīmisko sastāvu, ir iegūti materiāli, kuŗi izstaro acij patīkamu balto gaismu, ilgtermiņā saglabā savas īpašības un ir pielietojami gaismas avotos. 

 

Datorprogramma, kas palielina energoefektivitāti

Rīgas Techniskās universitātes Enerģētikas institūta zinātnieki izstrādājuši datorprogrammu kopumu, kas vērsta uz to, lai palielinātu energoapgādes efektivitāti un drošumu, veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā. Pētījums tiek izmantots praksē Latvijas energosistēmas darba nodrošināšanā, tādējādi sniedzot labumu gan enerģijas lietotājiem, gan sistēmas operatoriem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs. 

 

Izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki izstrādājuši efektīvu siltumizolācijas materiālu: putupoliuretāna kompozīciju, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa. Viens no pētījuma mērķiem bija samazināt atkarību no naftas importa, kā arī mazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, ņemot vērā Eiropas Savienības uzstādījumus. Iegūtie siltumizolācijas materiāli ir konkurētspējīgi ar pašreiz tirgū esošajiem – tiem ir plašs praktiskais pielietojums gan kā siltumizolācijai, gan kā triecienus absorbējošām detaļām automašīnām. 

 

Izgudrota pastēte no cūku pupām

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas technoloģijas fakultātes pētnieki atraduši jaunus risinājumus ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem pelēkajiem zirņiem, cūku pupām un lauku pupām – pākšaugu pastētes, ekstrudētas pākšaugu uzkodas un pākšaugu batoniņus. Tie visi ir inovatīvi olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti no Latvijā audzētiem pākšaugiem. 

 

Notekūdeņos atrasti farmaceitiskie savienojumi

Būtisks un vērā ņemams ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” un Latvijas Universitātes pētījums par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos. Pētījuma autori uzsver, ka pēdējos gados farmaceitiskie preparāti ir radījuši ievērojamas bažas sakarā ar to atlikumu nonākšanu apkārtējā vidē, tādējādi radot potenciālu apdraudējumu cilvēku veselībai. Zinātnieki ir veikuši pētījumus par apkārtējās vides piesārņojumu ar farmaceitiskajiem preparātiem, par šo savienojumu pārveidošanas mechānismiem apkārtējā vidē. Pētījumu rezultātā piedāvātas vairākas perspektīvas un efektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas technoloģijas.

 

 

LITERATŪRAS VĒSTURE, FOLKLORA

 

Izveidota mūzikas instrumentu sistemātika

Profesors, etnomūzikologs Valdis Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu pētījumu par Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem, apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, viņš ir izveidojis mūzikas instrumentu sistemātiku, iekļaujot Latvijas organoloģijas materiālu starptautiskā apritē. Pētījums ir publicēts monografijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas mūzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem. 

 

Pirmreizējs pētījums Latviešu literātūrā

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Māra Grudule veikusi pirmreizēju pētījumu par dzeju latviešu valodā reformācijas, renesanses un baroka laikmetā, kas apkopots monografijā „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”. Monografija ir pirmreizējs pētījums par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, kas parāda kopsakarības, tādējādi nonākot pie būtiskiem secinājumiem par latviešu literātūras iekļaušanos Eiropas literārajās tradicijās jau kopš tās pirmsākumiem. 

 

Padziļināti izpētīts Raiņa un Aspazijas emigrācijas laiks

Apbalvojumu saņēmis Gundegas Grīnumas pētījums par Raiņa un Aspazijas dzīvesstāstu – polītiskās emigrācijas laiku Šveicē (1906–1920), kas salīdzinoši ir maz pētīts. Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrats Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē. Pētījuma procesā izmantoti līdz šim nepublicēti archīvu materiāli – dokumenti, dienasgrāmatu fragmenti, darbu “radāmās domas”, aizsākto lugu uzmetumi, piezīmes par filozofiskiem, mākslinieciskiem un polītiskiem jautājumiem, vēstules un laikabiedru atmiņas. Pētījuma rezultātā tapusi monografija „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni”. 

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas nominētie sasniegumi zinātnē 2017. gadā ir inovatīvi un orientēti uz ekonomikas attīstību starptautiskā mērogā, tie palīdz spodrināt Latvijas tēlu pasaulē. Latvijas zinātniekiem patiesi ir, ar ko spīdēt.