Kas notiek, ja sastopas vienuviet Štutgarte, Minstere, Cīriche un Madride?
Štutgartes dejotājs Kārlis Jurjāns    09.12.2014

 

Novembŗa pēdējās nedēļas nogalē no 28. līdz  30. datumam nomaļā, klusā Murhardas pilsētas daļā Mettebergā (netālu no Štutgartes) sabrauca latviešu tautasdeju kopas no Minsteres, Cīriches, Madrides un pašas Štutgartes, lai trīs dienu intensīvā deju nometnē apgūtu jaunas dejas, kas ir iekļautas 2015. gada jūnijā Beļģijas pilsētā Briselē gaidāmajā Eiropas Latviešu kultūras svētku programmā.

 

“Starptautiskajā” deju nometnē deju ansambļa “Daiļrade” mākslinieciskās vadītājas Ivetas Pētersones-Lazdānes vadībā vairāki desmiti dejotāju apguva no 2013. gadā notikušajiem Dziesmu un Deju svētkiem tādas dejas kā “Ai, zaļā birztaliņa”, “Sasala jūrīna” un “Jāņu nakti gunis dega”.

 

Pirmie soļi un kombinācijas deju zālē, lai ātrāk ieietu nākamo dejas dienu darba ritmā, tika likti jau piektdienas vakarpusē. Dažās stundās dejotāji, atrādot sagatavoto mājasdarbu, strādāja ar šo deju pamatsoļiem. Sekoja iepazīšanās starp “spāņiem”, “šveiciešiem” un “vāciešiem”, tādējādi visiem drīz vien sadraudzējoties savā starpā. Radās iedvesma un arī patīkams nemiers, gaidot nākamās dienas dejas mēģinājumu visas dienas gaŗumā. Sitot pusnakts stundai, ieradās dejotāji no Minsteres.

 

Sestdienas rītā, agri cēlušies un brokastis paēduši, dejas cienītāji ietraucās dejas pasaulē jau deviņos no rīta. Solis un kustība, smaids un nogurums, atkal solis - tā varētu raksturot katru mirkli visas dienas gaŗumā, līdz īsi pēc astoņiem vakarā laimes sūrā deju diena bija izskanējusi. Vakaru turpināja saviesīgā daļa ar sadancošanu un dziesmu dueļiem starp deju kopām un ar aktīvu mūsu koncertmeistara Raita Griguļa līdzdalību.

 

Svētdienas rīta agrumā jau atkal kājās tika vilktas deju kurpes, lai atkārtotu un nostabilizētu iepriekšējā dienā iemācītās dejas. Pūles vainagojās ar prieka un laimes applausiem.

 

Lai raiti notiktu jauno deju apguve, īpašs sirsnīgi mīļš paldies tika teikts deju nometnes organizētājai, Štutgartes latviešu tautasdeju kopas “Trejdeksnītis” vadītājai Laurai Putānei, - bez viņas entuziasma un pacietības katras mazākās problēmiņas risināšanā grūti būtu iedomājama sekmīga šīs nedēļas nogales norise. Paldies! Atzinīgi vārdi tika veltīti arī deju nometnes vadītājai Ivetai, - tik īsā laikā iemācīt trīs jaunas dejas nav viegli, - aizsmakusi balss, nogurums, laika trūkums viņai nebija šķērslis. Paldies! Paldies arī Latvijas Nacionālajam kultūras centram par šo iespēju diasporu dejotājiem strādāt kopā ar paidagogu no Latvijas.

 

Kad trīs dienu mēģinājumi bija apritējuši, pēdējie atsildīšanās vingrinājumi izdarīti un pateicības vārdi izteikti, visi klātesošie sadevās rokās un stiprināja sevī tautasdejas burvību, raisot ikvienā saviļņojošas emocijas. Atvadoties un visiem kopā nodziedot Ulža Stabulnieka dziesmu “Tik un tā”, noritēja pa laimes un prieka asariņai, - īpaši saviļņojoši mīlestība pret tēvzemi tika izjusta vārdos: “Nāk rudens apgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā, man viņa ir visskaistākā tik un tā.”

 

Lai deja arī turpmāk vada mūs!