Kādas mākslas nozīmes rāda Mākslas mūzejs “Rīgas Birža”?
ZANE NEIMANE, DĀRTA GAIGALA    04.01.2022

 

 

Latvijas Nacionālajam mākslas mūzejam, Mākslas mūzejam “Rīgas Birža”, Dekorātīvās mākslas un dizaina mūzejam, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mūzejam tapis jauns, izzinošs un interesants tiešsaistes projekts skolēniem – “No-zīmes”. Projekta ietvaros ir sagatavotas 12 nodarbības, katrs no iesaistītajiem mūzejiem izveidojis saturu trīs nodarbībām trīs dažādām vecuma grupām – sākumskolai, pamatskolai un vidusskolai.

 

Nodarbību saturs skolēniem piedāvā izzināt un iesaistīties mākslas un dizaina tapšanas procesos, kā arī ļauj ieskatīties mūzeju darba aizkulisēs, iepazīt to krājumu, tikties ar mākslas un kultūras speciālistiem (mūzeju vadītājiem, mākslas zinātniekiem, restauratoriem, izstāžu kuratoriem, scēnografiem, māksliniekiem, dizaineriem u.c.). Vārdu sakot, mūzeji ļoti atvērti rāda un stāsta par saviem darbības principiem, kollekciju un tās nozīmi, kā arī iepazīstina ar mākslas vēsturi, ļaujot saprast “kas lācītim vēderā”.

 

Ņemot vērā nepārtrauktos un mainīgos pandēmijas ierobežojumus, izvēlētais digitālais formāts ļoti veiksmīgi atrisina nodarbību satura pieejamību ne tikai Latvijas skolēniem, bet jebkuŗam interesentam ārpus Latvijas robežām, domājot par diasporas izglītības iestādēm, kopienām un citām organizācijām.

 

Bet tieši šajā rakstā vairāk par brīnišķīgo Mākslas mūzeju “Rīgas Birža”. Mūzeja ēka, kas ir architektūras piemineklis un atrodas pašā Vecrīgas sirdī, Doma laukumā 6, celta no 1852. līdz 1855. gadam kā biržas darījumu nams, atdarinot Venēcijas renesances palaco formas, kas simbolizē bagātību un pārpilnību. Un, tik tiešām, greznība jūtama gan fasādes, gan interjera dekorātīvajos elementos – antīkie mitoloģiskie tēli, apzeltītas detaļas, granīts ieskauj namu pārpārēm. Mūzeja pastāvīgo ekspozīciju veido gadsimtos uzkrātās Rīgas ārzemju mākslas kollekcijas, kuŗu pirmsākumi rodami 18. gs. beigās bijušo Rīgas rātskungu, tirgotāju un birģermeistaru privātajās kollekcijās. Šobrīd mākslas mūzejs sevi pozicionē kā kultūras apmaiņas vietu, piedāvājot ne tikai pastāvīgās ekspozīcijas (Eiropas mākslas galerija, Sudrablietu kabinets, Āzijas mākslas galerija, Senās Ēģiptes kabinets, Antīkās mākslas kabinets, Rēricha gleznu galerija), bet arī plašu nodarbību un radošo darbnīcu klāstu dažādām auditorijām un interesēm.

 

Atgriežoties pie mūzeja “digitālās pieredzes”, kā jau minēts, “Rīgas Birža” piedāvā trīs interaktīvas tiešsaistes nodarbības saistībā ar savām pastāvīgajām ekspozīcijām. Ar video stāstiem, spēlēm, atjautīgiem uzdevumiem un diskusijām pēc nodarbības skolēni izzina dažādās mākslas nozīmes un iepazīst mūzeja kollekcijas saturu. Lai piedalītos nodarbībās, ir jāizveido grupa ar 10 līdz 30 dalībniekiem. Tiem klausītājiem, kam latviešu valoda nav ļoti spēcīga, nodarbības papildinās ar izglītojošu vārdnīcu, kas latviešu, angļu un krievu valodā izskaidros skolēniem potenciāli sarežģītākus terminus latviešu, krievu un angļu valodās. Projekta “No-zīmes” nodarbības veidotas digitālā mācību platformā Nearpod, kas tiešsaistē un bez reģistrācijas būs pieejama visiem nodarbību apmeklētājiem.

 

1.      Nodarbība. Kā šifrēt mākslas valodu?

Interaktīva tiešsaistes nodarbība 1.- 4. klašu skolēnus iepazīstina ar Senās Ēģiptes, Japānas un italiešu tēlniecības kultūrās izmantotajām zīmēm un simboliem. Bērni mācās saskatīt, atpazīt un skaidrot šo simbolisko mākslas pasauli.

2.      Nodarbība. Vai skaistuma ideāli ir mainīgi?

Interaktīva tiešsaistes nodarbība 5.- 9. klašu skolēniem skaidro, kāda bijusi izpratne par skaistumu dažādos laikos un kultūrās, cik un kā tā ietekmējusi attēlojumu mākslā. Bērnus iepazīstinās ar Senās Grieķijas ideāliem un Indonēzijas mitoloģisko dievību attēlojumu.

3.      Nodarbība. Kas nosaka mākslas un kollekciju vērtību?

Interaktīva tiešsaistes nodarbība 10.- 12. klašu skolēniem stāsta, kā veidojas mūzeja ārzemju kollekcija, skaidro, kādas ir laikmetīgās mākslas tendences un kādi faktori nosaka mākslas darba vērtību.

 

Lai uzzinātu vairāk par nodarbību saturu, uz interviju aicinājām mūzeja izglītības programmu kuratori Lilitu Puduli un viņas kolēģi, Latvijas Nacionālā mākslas mūzeja izglītības darba vadītāju Elīnu Bērziņu.

 

 

Vai līdz šim esat vadījuši tiešsaistes nodarbības diasporas bērniem un jauniešiem? Ar kuŗām diasporas izglītības iestādēm un organizācijām esat sadarbojušies?

Elīna. Pirmajos trīs mēnešos, kopš notiek “No-zīmes” tiešsaistes nodarbības, ar Latvijas diasporas skolēniem vēl nav izveidojusies izteikta sadarbība. Tā kā programma ir pavisam jauna, noteikti paies zināms laiks, līdz informācija par to nonāks līdz dažādām mērķauditorijām. Līdz šim vairāk uzrunājām tieši vietējās – Latvijas skolas. Tikai nesen esam sākuši mērķtiecīgāk sūtīt informāciju par mūsu programmu dažādām diasporas mācību iestādēm un ļoti ceram uz atsaucību un turpmāku sadarbību.

Lilita. Līdz šim “Rīgas Birža” ir uzrunājusi dažas Lielbritanijas latviešu skoliņas, un esam guvuši apstiprinājumu par iespējamo nodarbību uzsākšanu 2022. gadā. Šobrīd mācībspēki iepazīt mūsu nodarbību saturu un izvēlas savā mācību programmā iekļaut vienu, divas vai visas trīs “No-zīmes” nodarbības. Bet – esam atvērti jaunajiem diasporas interesentiem.

 

Pastāstiet, lūdzu, plašāk, kā tapa šī programma, kā veidojāt tās saturu? Un kā izdodas noturēt skolēna uzmanību?

Elīna. Visas programmas nodarbības ir veidotas tā, lai iegūtā pieredze katras tiešsaistes nodarbības laikā būtu unikāla un  neatkārtojama. Pirms sākām veidot šo programmu, mēs intervējām skolēnus un noskaidrojām, kas patiesi bērnus un jauniešus interesē, vai kaut kas līdz šim viņiem nav bijis saprotams un ko tieši viņi vēlētos uzzināt plašāk, tāpēc nodarbību saturs lielā mērā balstīts tieši uz pašu skolēnu izteiktajām interesēm. Pirms programmu “palaidām gaisā”, katru nodarbību vairākkārt testējām, sēdējām blakus skolēniem un skatījāmies, kā viņi tiek galā ar dotajiem uzdevumiem, kuŗā brīdī viņu uzmanība “aizpeld”, vai kas ir par grūtu. Piemēram, vidusskolas nodarbība par mākslas darba vērtības noteikšanu jauniešus vienmēr ļoti interesējusi. Kas to nosaka un kāpēc? Un šajā nodarbībā mākslas zinātnieki un kuratori paskaidro, kā Maiami dzīvojošajam italiešu māksliniekam Mauricio Katelānam (Maurizio Cattelan) izdevās pārdot savu mākslas darbu “Komiķis” (ar līmlentu pie sienas pielīmētu banānu) par neticamu naudas summu – 120 000 ASV dolaru. Savukārt sākumskolas vecuma bērniem ļoti interesē Ēģipte un mūmijas, tad nu mēs arī sīki un plaši izstāstām visu par mūsu mūzeja eksponātu.

 

Visam cauri esam mēģinājuši vilkt parallēles ar mūsdienu bērnu un jauniešu dzīvēm. Piemēram, salīdzinām, kas kopīgs Instagram konta influenceres fotouzņēmumam ar 300 gadus vecu portretu. Mēs mēģinām skaidrot, ka māksla un tās izpausmes nemaz nav tik tālas no mūsu ikdienas dzīves. Kā arī esam iekļāvuši pietiekami daudz interaktīvu uzdevumu, kas palīdz noturēt skolēna uzmanību.

 

Lilita. Atbilstoši katrai vecuma grupai mums ir konkrēta struktūra un scenārijs, kam nodarbības laikā sekojam, bet nereti pētāmais temats skolēnus vedina uzdot arī jaunus un nebijušus jautājumus, uz kuŗiem vienmēr cenšamies atbildēt nodarbības laikā. Bieži vien paši skolēni ir spējīgi izdarīt secinājumus un atrast pareizās atbildes, ja mēs nedaudz piepalīdzam, uzvedinām uz pareizā ceļa.

 

Kādas ir skolēnu atsauksmes?

Lilita. Atsauksmes ir ļoti labas, par ko mums ir liels prieks! Lieliski ir tas, ka ievācam ne tikai skolēnu, bet arī skolotāju atsauksmes – tātad mūsu sniegums tiek objektīvi novērtēts no visām iesaistītajām pusēm.

 

Elīna. Zinot, cik augstas kvalitātes digitālo saturu patērē jaunā paaudze, viena no mūsu galvenajām raizēm bija saprast, vai spēsim nodrošināt līdzīgu saturu, vai spēsim konkurēt ar esošo piedāvājumu un piesaistīt jaunās paaudzes uzmanību, ņemot vērā, ka mūzejs nekad neveidos materiālu, kur forma ir svarīgāka par saturu un mūsu unikālo vēstījumu. Taču mēs labprāt adaptējam jaunus paņēmienus, lai spētu iet līdzi laikam. Piedāvātās nodarbības noteikti neizkonkurēs to saturu, ko jaunieši brīvajā laikā patērē savās viedierīcēs, taču mums ir izdevies lauzt stereotipus par mācību procesu, to padarot aizraujošu. Tāpēc šīs nodarbības viņiem šķiet pārsteidzoši interesantas.

 

Mākslas mūzejā “Rīgas Birža” ir apskatāma Latvijā vienīgā ēģiptiešu mūmija. Kā jūs pie tās nonācāt, un varbūt ar to saistīts kāds neparasts, spocīgs atgadījums?

Lilita. Par to, vai spokojas, nemācēšu teikt. Bet ir darbinieki, kas smejoties stāsta, ka ik rītu viņam (Izpētes rezultātā atklāts mūmijas dzimums – tas ir vīrietis!) sakot: “Labrīt!” Pie mums mūmija nonāca ļoti tradicionālā veidā. 20. gs. sākumā mūzejs ar visiem papīriem to saņēma kā dāvinājumu no kādas privātkollekcijas. Bet ir kāds grūti izskaidrojams fenomens, kas saistīts ar mūmiju un sākumskolas vecuma bērniem, mūmija ir viens no viņu galvenajiem apskates objektiem.

 

Runājot par Japānas kollekciju, – kas jums pašām vislabāk patīk un kāpēc?

Lilita. Mans “favorīts” ir skaistais, lielizmēra dekorātīvais japāņu zobens, kas iepriekš bija redzams pastāvīgajā ekspozīcijā. Tā rokturis ir darināts no ziloņkaula, ar smalki izgrebtām detaļām un mitoloģiskiem tēliem, kas stāsta par budismu un Budas mācību. Par tā nozīmi vienmēr ir ļoti interesanti runāt ne tikai ar bērniem, bet arī pieaugušajiem.

 

Elīna. Kimono pilnais komplekts! Mani gan vairāk saista pati japānas kultūra kā tāda, tās ceremoniālā puse. Fascinē, cik ļoti pārdomāti veidoti visi darbi, cik liela simboliska nozīme piešķirta katrai detaļai.

 

Runājot par skaistuma ideāliem mākslā, – kas, jūsuprāt, ir mainījies, un vai vispār ir mainījies, sabiedrības uztverē un jaunās mākslas tendencēs?

Elīna. Viens no nodarbības mērķiem ir skaidrot, ka izpratne par progresu vai regresu mākslā ir balstīta uz selektīvu jeb atlasītu informāciju, ko mēs pieņemam. Ja mēs paskatītos plašākā laika skalā, secinātu, ka lietas mainās, bet tajā pašā laikā paliek nemainīgas. Vērtības par statusu un identitāti saglabājas nemainīgas – forma un izpausmes mainās, bet virsmērķi un izmantotie paņēmieni saglabājas ļoti, ļoti līdzīgi. To ļoti labi illustrē uzdevums, kuŗā skolēniem jāsalīdzina Orleānas Šarlotes Aglajas portrets ar Kailijas Dženeres (Kylie Jnener) selfiju. Savā ziņā viņas ir ļoti līdzīgas. Abos portretos tiek izmantoti vieni un tie paši paņēmieni, lai iegūtu vienu un to pašu efektu. Ikvienā laika periodā var atrast gan izaicinošas, gan klasiskas iezīmes.

 

Lilita. Jāpiebilst, ka periodiska atkārtošanās ir novērojama it visā. Senie mākslas standarti atdzimst un kļūst no jauna aktuāli. Bet būtībā mēs skaidrojam skaistuma dažādību, trenējam atvērtību attiecībā uz mākslu, mācām, kā paskatīties uz mākslu ar plašāku skatu.

 

Kāds bijis lielākais pārsteigums vai ieguvums, vadot “No-zīmes” nodarbības?

Lilita. Pārsteidzošs ir enerģijas pieplūdums, kas jūtams pēc nodarbībām. Neskatoties uz to, ka tās nav klātienes tikšanās, bērni tik un tā spēj mūs uzlādēt. Gribas ticēt, ka tas notiek abpusēji. Ieguvums mums kā nodarbību vadītājām ir izaicinājums – atbildēt uz neatbildamiem jautājumiem, spēt reaģēt un iziet no situācijas pareizi ir ļoti labs pašattīstības treniņš.

 

Elīna. Tā katrā ziņā ir skolēnu pozitīvā attieksme, kas liecina, ka ar šo programmu esam trāpījuši tuvu desmitniekam.

 

Mūzeja krājumā ir viena no impresionista Kloda Monē (Claude Monet) gleznām “Ziemas ainava. Sandvika”. Vai tā ir vērtīgākā mūzeja kollekcijas vienība?

Lilita. Es teiktu, ka tā ir viena no mākslas mūzeja pērlēm, it īpaši, ja runājam par pastāvīgo ekspozīciju. Bet mūzeja krājumā, ko nav iespējams ikdienā aplūkot, ir daudz citu pērļu, kuŗu vērtība mērāma līdzīgi. Piemēram, Degā grafika, kuŗu nepieciešams ilgstoši uzglabāt tumsā, lai nodrošinātu tās saglabāšanu.

 

Ko jūs noteikti ieteiktu apskatīt, apmeklējot mūzeju “Rīgas Birža”?

Lilita. No pastāvīgās kollekcijas tā ir iepriekš minētā mūmija. Noteikti gribētos uzsvērt Rēricha gleznu galeriju, kuŗā ieejot, autora izmantotie zilie toņi spēj psicholoģiski ietekmēt skatītāju, ir pat iespējams izjust noskaņojuma izmaiņas. Jāapskata arī mazo holandiešu sadzīves ainas. Ejot tām gaŗām, šķiet, tās ir pavisam parastas gleznas, bet ir vērts papētīt tuvāk attēloto personāžu sejas izteiksmes un sadzīves detaļas. Un, protams, Makarta glezna, kas ir mūsu ekspozīcijas lielākais darbs.

 

Elīna. Mana personīgā pārliecība ir, ka vislielākā vērtība mākslai nav pašā darbā, bet gan starptelpā un sajūtās, kas rodas starp cilvēku un mākslu. Protams, varam runāt par monetāro vai vēsturisko vērtību, vai pat unikālitāti ģeografiskā un vēsturiskā kontekstā, bet pamatuzdevums ir un paliek iemācīties saskatīt pašiem savas vērtības. Tas arī ir galvenais, ko nodarbībās stāstām un mācām skolēniem. Tāpēc es vienmēr izvairos no atbildes, kas ir visvērtīgākais vai vislabākais darbs, lai mūzeja apmeklētājs neizskrietu cauri visam mūzejam viena darba dēļ, bet pats palēnām meklētu, atrastu un izprastu sev savu vērtīgāko darbu.

 

Mākslas mūzejs “Rīgas Birža” aicina skolēnus uz sarunu par mākslu. Saprotot mākslā izmantotos simbolus un nozīmes, mums paveras jauna, neatklāta pasaule. Mēs varam veidot sarunu ar mākslinieku un sevi pašu, jo daudz labāk izprotam gan mākslas darba autora vēstījumu, gan savas izjūtas. Māksla ir atvērta mūsu interpretācijai, un mūzejs aicina pieteikties programmai “No-zīmes” jaunos mākslas interesentus, lai paplašinātu savas zināšanas, diskutētu un iepazītu “Rīgas Biržas” vēsturi ar tās grezno mākslas kollekciju. Piesaki programmai savu klasi! Vai, ja zini kādu, kam tas varētu interesēt, padalies ar šeit rakstīto!

 

Tiem, kas tuvākajā laikā nav plānojuši ierasties Rīgā, pateicoties mūsdienu technoloģijām, Google tiešsaistes platformai Google Cultural Institute ir iespēja daļu no mākslas darbu „zelta fonda” apskatīt internetā. Ieejot “Rīgas Biržas” mājas lapā www.lnmm.lv/lv/mmrb, spied: Par muzeju /Kolekcijas/Kolekcijas tiešsaistē/Mākslas muzejs Rīgas Birža/Šeit un apskati dažus no kollekcijas darbiem virtuāli.

 

Tiekamies mūzejā!

Pieteikšanās nodarbībām pie Mākslas mūzeja “Rīgas Birža” izglītības programmu kuratorēm:

Lilita Pudule, tālr.: (+371) 67 226467, e-pasts: Lilita.Pudule@lnmm.lv

Anna Emsiņa, tālr.: (+371) 67 357536, e-pasts: Anna.Emsina@lnmm.lv