Bronzas zīmes Brīvības pieminekļa laukumā
Inese Raubišķe    29.11.2016

 

Šogad aprit 85 gadi kopš Brīvības pieminekļa pamatakmens ielikšanas un 5. gadskārta kopš Goda telpas atklāšanas tajā, un kā skaists akcents klāt pielikts ‒ tieši šī gada valsts svētku priekšvakarā – 17. novembrī – atklātas informātīvās bronzas zīmes Brīvības pieminekļa laukumā. 

 

Uz svinīgo sarīkojumu pie Brīvības pieminekļa pulcējās Rīgas domes vadība - priekšsēdis Nils Ušakovs un viņa vietnieks Andris Ameriks, deputāti, Valsts protokola pārstāvji, arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības Kultūras mantojuma polītikas daļas vadītājs Jānis Asaris, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis, Rīgas pilsētas architekts Gvido Princis, būvfirmu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvji, goda viesi, architekti, tēlnieki, restauratori ...

 

Trīs informātīvās zīmes (izmērs 130x80 cm) iestrādātas Brīvības pieminekļa laukuma asfalta segumā: divas pieminekļa priekšpusē – pa labi un pa kreisi no simetrijas ass (līdzās ietvei), un viena aizmugurē – iepretim kāpnēm. Tā interesenti var lasīt informāciju četrās valodās (latviešu, krievu, vācu un angļu), atrodoties dažādās vietās laukuma territorijā. Katra zīme veidota no 120 kg bronzas un kopā ar granīta apmali sver vairāk nekā pustonnu. Kopējas izmaksas gandrīz 23 000 eiro, kuŗas sedz Rīgas pašvaldība. Zīmju pasūtītājs ir “Rīgas pieminekļu aģentūra”, un tāpēc uzrunāju tās direktoru Gunti Gailīti. 

 

Kad un kā radās ideja par šīm bronzā veidotajām zīmēm? 

Guntis Gailītis: Pirms desmit gadiem šeit pat pieminekļa laukumā mani uzrunāja Juris Thārs – no Zviedrijas atbraucis latvietis. Kāpēc šeit pie Brīvības pieminekļa neesot nekādas ziņas – ne pieminekļa atklāšanas gadskaitļi, ne autori, ne arī tas, ka piemineklis savulaik tapis par tautas saziedotajiem līdzekļiem? Patiesības labad gan jāteic, ka ilgu laiku šādu informāciju vēstīja pieminekļa labajā pusē uzstādītais vides plakāts. Taču ar to nemitīgi kaut kas atgadījās – te stiprāks vējš sapostīja, te vandāļi uzdarbojās... Un tā mēs sākām strādāt pie jauna projekta.

 

Uzreiz piebildīšu, ka zīmju mērķis jau sākotnēji tika strikti noteikts – tās sniedz ļoti konkrētu informāciju, vizuāli ir atturīgas un nekādā gadījumā nav domātas kā pieminekļa dekorējums. Informatīvo zīmju projektu izstrādāja architekts Edvīns Vecumnieks (SIA “Arhitektu birojs Vecumnieks un Bērziņi”), zīmes uzstādīja Pēteris Zvaunis un Guntis Pandars (SIA “Akmens apstrādes centrs AKM”), bronzas plākšņu izgatavotājs ir tēlnieks Kārlis Alainis. Nevar nepieminēt, ka darbs bija ilgs, skrupulozs ... kaut vai tāds fakts, ka pirms pāris gadiem Latvijā nepieteicās neviens metallējējs, kas uzņemtos veidot šīs plāksnes. Vēlmi veikt šo darbu izteica poļi, bet ar noteikumu, ka zīmju teksts būs arī poļu valodā... Bet tad mēs atcerējāmies un uzrunājām tēlnieku Kārli Alaini. Rezultāts – šodien svinīgi pieņemam darbu ‒ bronzas zīmes ar vēstījumu:

BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS 

CELTS PAR TAUTAS ZIEDOJUMIEM

ATKLĀTS 1935. GADA 18. NOVEMBRĪ 

TĒLNIEKS KĀRLIS ZĀLE

ARHITEKTS ERNESTS ŠTĀLBERGS

 

Jāteic, ka šī kodolīgā informatīvā teksta pamatā ir ļoti interesants vēsturiskais stāsts, par kuŗu aizraujoši stāsta Mārīte Šenberga ikreiz, kad interesenti apmeklē Brīvības pieminekļa Goda telpu. Un arī šogad 17. novembŗa svinīgā sarīkojuma ietvaros dalībniekiem bija lieliska iespēja noklausīties vēsturisku komentāru par izcilām personībām un būtiskākajiem notikumiem, kas saistīti ar Brīvības pieminekļa vēsturi, un ierakstīt savus vēlējumus Goda grāmatā.

 

Varbūt piemirsti (vai mazāk zināmi) fakti, ka vieta Brīvības pieminekļa celtniecībai tika meklēta ilgāk nekā astoņus gadus. 1931. gada 18. novembrī (t.i,. pirms 85 gadiem) tika likts Brīvības pieminekļa pamatakmens. Svinīgi speciālā iedobē ievietoja 50 cm garu un 15 cm platu cilindrisku kapsulu no bieza vara. Kapsulas saturs ‒ vēstījums, 17. un 18. novembŗa laikraksti, Latvijas metallnauda, viens III un viens V šķiras ordenis. Svinīgo notikumu ievadīja Valsts prezidents A. Kviesis, viņš iemūrēja arī pirmo ķieģeli. Tika nodziedāta valsts himna un norībēja 21 lielgabala zalve... 

 

Brīvības piemineklis tika uzcelts četros gados, tauta tam saziedoja trīs miljonus latu. Tēlnieka K. Zāles un architekta E. Štālberga vārdi nesaraujami saistīti ar Latvijas brīvības simbolu, tos allaž min pirmos, runājot par pieminekli, un tagad iemūžināti arī jaunajās bronzas zīmēs. 

 

Un tomēr kopējā kontekstā būtu nekorekti nepieminēt vēl vienu personību – zviedru metālmākslinieku Ragnaru Mīrsmēdenu. Veidojot Brīvības pieminekli, īpašas problēmas radīja Brīvības tēla atliešana bronzā, un tad tika uzrunāts R. Mīrsmēdens, kuŗš lieliski izpildīja vara kalumā pieminekļa centrālo figurālo veidojumu (kuŗa modeli ģipsī bija izveidojis Zāle)...

 

Mūsu sarunas laikā Guntis Gailītis pauda gandarījumu par atklātajām bronzas zīmēm, ... kas ir kvalitatīvi izveidotas un iestrādātas tām paredzētajās vietās laukumā un veic savu pamatfunkciju – informēt! ...Un šāds svinīgs, pozitīvi satraucošs brīdis (kādu piedzīvojām šī gada 17. novembŗa rītā), kas tagad ir “ierakstīts” arī Brīvības pieminekļa vēsturē, veicina īstenot atkal jaunus projektus, kas saistāmi ar šo tautas celto un aprūpēto pieminekli. Jau tagad tiek virzīti jautājumi par speciālo apgaismojumu, tālāku apkārtnes labiekārtošanu... Ideju netrūkst.