Arta Savdona 11.06.2019
Kāda noskaņa valdīja Rīgā 1944. gada oktobra pirmajās dienās? Kādu informāciju par esošo situāciju saņēma tās iedzīvotāji? Kas lika viņiem saiņot mantas, apģērbt bērnus un izdarīt grūto izvēli - doties prom no savām mājām svešumā un briesmās? Vai cerības attaisnojās? Vai cilvēkiem izdevās nonākt drošībā un brīvībā? Uz šiem jautājumiem mūzejs Latvieši pasaulē ir centies atbildēt, izmantojot savā krājumā esošos materiālus, dokumentus, priekšmetus un liecības, kas rūpīgi vāktas un krātas visus 12 mūzeja pastāvēšanas gadus, veidojot izstādi un interaktīvu izlaušanās spēli par bēgļu gaitām Latvijā Otrā pasaules kaŗa beigu posmā, kad no dzimtenes projām doties bija spiesti aptuveni 105 000 bēgļu.
Laikā, par kuŗu avīzē Tēvija P. Kovaļevskis raksta: Latgales vairs nav. Vidzemes vairs nav. Zemgales tikpat kā vairs nav. Un nu nav vairs arī Rīgas - Latvijas sirds. Ir atlicis tikai viens mūsu zemes stūrītis - Kurzeme, visu bēgļu māte, mūsu pēdējā cerība un patvērums.
Šo laiku pieminēt piedāvā spēle, kuŗā savienotas tradicionālās un mūsdienīgās mūzeja darba metodes, rosinot apmeklētājus uz līdzdarbošanos, kā arī piedāvājot vēsturisko informāciju uztvert aktīvi, pašiem iejūtoties bēgļu situācijā. Izdzīvot bēgļu gaitas, iedziļinoties individuālos lēmumos un izprotot emocionālās, fiziskās un praktiskās grūtības, ar ko ļaudis saskārās, cauri Kurzemei dodoties uz ostām, lai izceļotu uz Vāciju tāds ir izstādes un spēles nolūks.
Spēli veidojuši entuziasti, katrs būdams profesionālis savā jomā: māksliniece un scēnografe Laura Ikerte, idejas autore un mūzeja biroja vadītāja Marianna Auliciema, LaPas biedre Ilga Bērzkalns, mūzejpedagoģe Danute Grīnfelde, datorgrafiķis un multimediālo risinājumu autors Jeremy Smedes, kā arī brīvprātīgie, kas pacietīgi darbojušies daudzas brīvdienas, lai kopā tīrītu, izbūvētu un veidotu telpas un vidi izstādes un spēles norisei. Projektā izmantota arī mākslinieces Zanes Oborenko smilšu animācija. Visus kopā ir aizrāvusi viena doma censties padarīt mūzeja krājumu un šo nozīmīgo vēstures posmu pēc iespējas pieejamu un saprotamu interesentiem, īpaši, jauniešiem un skolēniem, ko no jēdzieniem kaŗš un bēgļu gaitas šķir trīs vai varbūt jau četras paaudzes. Mūzejs par vienu no savām misijām uzskata vēsturiskās atmiņas saglabāšanu, jaunās paaudzes uzrunāšanu un mudināšanu domāt par pagātnē aizejošiem notikumiem, kas ietekmējuši gandrīz katras latviešu ģimenes likteni, atstājot pēdas.
Projekta norises vieta ar nolūku ir izraudzīta Rīgas centrā Kalēju ielā 57, kādas neapdzīvotas mājas otrajā stāvā, kur kopš jūnija sākuma var iepazīt un izdzīvot mūsu vēstures notikumus. Mūzejs īpaši gaida Otrā pasaules kaŗa bēgļus un viņu radiniekus un pēctečus, jo tā būs iespēja veidot starppaaudžu sarunas par to, kas ir piedzīvots ģimenē.
Lai apmeklētu jauno izstādi un izlaušanās spēli, lūdzam iepriekš pieteikties pa tālruni +371 2657 2789, vai rakstot uz: lapainfo@gmail.com
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
