Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvji tiekas ar Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāru Andri Piebalgu
Lāsma Ģibiete    17.12.2013

2013. gada 9. decembrī Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdis Aldis Austers kopā ar apvienības pārstāvjiem – Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēdi Kristapu Grasi, asociācijas „Luksemburga-Latvija“ valdes locekli Elīnu Pinto un Latviešu biedrības Beļģijā priekšsēdii Ilzi Spīguli-Buijtneweg – tikās ar ES attīstības komisāru Andri Piebalgu. Sarunā tika pārrunāti dažādi jautājumi.

 

Viens no sarunas tematiem bija par aizbraucēju izglītības līmeni, jo konstatējama satraucoša tendence, ka jaunais emigrācijas vilnis (2009-2011) skaŗ tieši talantīgos un labi izglītotos Latvijas iedzīvotājus. 2012. gadā migrācijas saldo joprojām bija negātīvs - 11,9 tūkstoši. Šī iemesla pēc Latvijas sabiedrība noveco straujāk, un bez kompensācijas no ES puses ir maz cerību uz dzīves līmeņa izlīdzināšanos ar ES attīstītajām valstīm.

 

Latviešu kopienām ārpus Latvijas lielākais izaicinājums ir latviskuma saglabāšana un nodošana bērniem. Tas, protams, lielā mērā ir  atkarīgs no katras ģimenes attieksmes, taču, ja tiktu veidotas atbilstošas izglītības programmas dažāda vecuma bērniem, cerības un vēlme saglabāt latvietību būtu lielāka. Šis jautājums ES līmenī tiek samērā vāji rēgulēts. Direktīvas Nr. 77/486/EEC 3. pants nosaka, ka dalībvalstīm saskaņā ar nacionālajiem apstākļiem un tiesisko sistēmu un sadarbībā ar izcelsmes valstīm ir jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai veicinātu izcelsmes valsts dzimtās valodas un kultūras mācīšanu bērniem. Jāpiebilst, ka, pat ja atbalsts tiek piedāvāts, latviešu kopienas parasti nav tik lielas, lai izpildītu minimālos kvantitātīvos kritērijus šī atbalsta saņemšanai (nav iespējams sacensties ar poļiem, indiešiem un citu tautu emigrantu kopienām).

 

Otrs lielākais izaicinājums latviešiem ārpus Latvijas - lai ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu viedoklis un, galvenais, pieredze tiktu uzklausīta Latvijā. Ārvalstīs dzīvojošie var piedāvāt Latvijai citu perspektīvu gan attiecībā uz valsts pārvaldi un pilsoņu lomu tajā, gan uz  modernām uzņēmējdarbības idejām, gan akūtu Latvijas problēmu risinājumiem, gan arī sniegt atbildi, kāpēc tik daudz cilvēku aizbrauc. Šobrīd nav patstāvīga foruma, kuŗā notiktu šīs pieredzes nodošana/pārņemšana.

 

Saistībā ar ES diasporas polītikas tematiku ELA ieskatā šādas polītikas mērķis būtu veicināt apziņu, ka ES pilsoņi ir kopīgs ekonomisks un polītisks resurss, kuŗa ataudze ir visu dalībvalstu kopīga atbildība. Bez koordinētas diasporas polītikas nebūs iespējams pilnvērtīgi īstenot nedz Eiropas kultūras identitātes, nedz ES pilsonības koncepcijas, nedz arī sasniegt stratēģijas ES-2020 mērķus.

 

Secinājums, kas radās tikšanās nobeigumā: ELA ir apņēmības pilna rādīt latviešiem gan citur pasaulē, gan Latvijā, ka mēs visi esam Latvijas patrioti. Apliecinājums tam ir plāns 2015. gadā no 18. līdz 21. jūnijam Briselē sarīkot Eiropas Diasporas latviešu dziesmu svētkus. Trimdas gados šādi svētki Eiropā ir notikuši deviņas  reizes, un vissvarīgākā atziņa ir tāda, ka tur, kur pulcējušies latviešu dziedātāji, mēs – tauta esam kļuvuši daudz vairāk pamanāmi vietējiem iedzīvotājiem.

 

Sarunas nobeigumā komisārs A. Piebalgs apsolīja šos jautājumus pārrunāt ar savu kollēgu Vivianu Redingu, kuŗas kompetencē ir pilsonības jautājumi. Komisārs arī uzsvēra, ka 2015. gads būs attīstības gads, līdz ar to, ievērojot šī temata plašumu, tajā var ietvert jautājumus, kas ir saistīti ar diasporas kopienām. A. Piebalgs uzaicināja ELA pārstāvjus uz sarunas turpinājumu 2014. gada sākumā.