Zatlers par reformām un izaicinājumiem
   26.08.2011

Ar bijušo LR prezidentu, Zatlera Reformu partijas dibinātāju Valdi Zatleru tikās Ligita Kovtuna

Jums ir pamats būt ļoti gandarītam – Zatlera Reformu partijai  tikko mēnesis, bet jau tik augsti socioloģisko pētījumu vērtējumi. Kā jūs pats to skaidrojat?
Ar to, ka sabiedrība saņēmusi cerības uz pārmaiņām. Savukārt mēs esam izvirzījuši stingru mērķi – kļūt par nākotnes partiju, nevis tikai katrā ziņā uzvarēt tuvējās vēlēšanās.

Kā kļūt par ZRP biedru?
Manā ieskatā mums, ka pirmām kārtām jābūt atvērtiem. Galvenais kritērijs ir cilvēka gatavība strādāt kopā, īstenojot partijas programmu un mērķus. Šobrīd partijā esam uzņēmuši 1000 biedrus, vēl 1200 gaida „rindā”. Trīs gadu laikā ceram izveidot spēcīgu partiju vismaz ar 7000 biedriem.

Partijā notiek „lielā sijāšana”- jau esat „atsijājuši” cilvēkus, kas nāk ar apšaubāmas naudas piedāvājumiem, bet sietam „cauri izkrituši” 1000 latu ziedotāji jaunieši, un šo lietu pētī KNAB. Ir neskaidrības ar jūsu piedāvātā ministru prezidenta amata kandidāta Edmunda Sprūdža formālās izglītības līmeni...
Cilvēkiem ir jāuzticas, taču jārēķinās arī, ka gadās vilšanās. Tāpēc darbojas neatkarīga Ētikas komisija, kuŗā esam aicinājuši cilvēkus ar augstu zināšanu līmeni un izcilu reputāciju. ( Ar Ētikas komisijas sastāvu, kā arī ar ZRP  programmu iespējams iepazīties mājaslapā (www.reformpartija.lv – L. K.) Jā, ir bijuši arī gadījumi, ka cilvēki melo par savu partijisko piederību, par pagātni. Komisija pētī iespējamo publisko informāciju par ikvienu no potenciālajiem mūsu partijas biedriem un, saprotams, arī viņu motīvāciju.

Tiekoties ar cilvēkiem apmēram desmit Latvijas pilsētās, sapratu, cik trausla ir tautas uzticība, cik ļoti cilvēki baidās no „veciem vēžiem jaunās kulītēs”.

Jūs jautājat par Edmundu Sprūdžu, – 2012. gadā viņš Šveicē iegūs Master of Sciences gradu, un, liekas, šis jaunais cilvēks būs no tiem, kas savu izglītību papildina visu mūžu. Uzteicams ir fakts, ka viņš šos gadus mācījies, parallēli strādādams uzņēmējdarbībā. Viņa vecums – 31 gads? Bet apmēram tikpat daudz gadu biia tiem, kas atjaunotās neatkarības sākumgados - arī bez pieredzes! – uzņēmās darbus un pienākumu valsts pārvaldē.

Ne reizi vien dzirdēts, ka jānomainās paaudzēm, lai beidzot Latvijas polītikā un ekonomikā notiktu būtiskas pārmaiņas. Šim brīdim taču beidzot bija jāpienāk,, un mēs piedāvājam šos jaunos spēkus. Un ceram, ka viņi nomainīs to paaudzi, kas „prihvatizēja”, mānījās, lēma tādus likumus, kuŗi nostiprināja viņu pašu privilēģijas. Polītikā ir jāienāk jaunības ideālismam, maksimālismam, drosmei ne tikai runāt, bet arī uzņemties atbildību un darīt.

Kādā intervijā jūs minējāt – „jābūt labticīgiem”. Vai šis vārds nesaistās ar naivumu?
Nē, labticīgs – tas ir labs cilvēks. Tā manā izpratnē ir apsveicamu īpašība, kas drīzāk saistās ar ideālismu, nevis ar naīvumu.

Jūsu domas par tautas vēlētu prezidentu un ciešā kopsakarā ar to – par sabiedrības briedumu.
Esam par tautas vēlētu prezidentu, un ZRP programma paredz divos gados veikt attiecīgus grozījumus Satversmē. Būsim atklāti – visi trīs atjaunotās Latvijas valsts prezidenti bija „pārsteiguma prezidenti”, izvirzīti tautas priekšā pēdējā brīdī. Un tad sekoja lielais jautājums – veiksies vai neveiksies. Arī šoreiz ir tas pats.

Tiešās, atklātās vēlēšanās tā būtu sacensība, kuŗā tauta izvēlēsies no piedāvājuma. Manuprāt, vēlētājs ir gudrs pilsonis, kas savu izvēli izdara, pamatojoties uz informāciju un pieredzi.

Tauta spriež, vai Saeimā vajadzīgas 100 „gudrās galvas”. Varbūt pietiek ar 50?
Man ir tāds draudzīgs salīdzinājums ar Igauniju, ko bieži vien pieminam par tās efektīvāko valsts pārvaldi, augstāk attīstīto ekonomikas līmeni un tautas labklājību, – raugiet, viņu likumdevējā ir 101 deputāts un valstī nedaudz vairāk par vienu miljonu iedzīvotāju. Latvijā tātad attiecīgi 100 un divi miljoni... Domāju, ka, spriežot 100 „galvām”, tomēr ir mazāka iespēja kļūdīties,  nekā ja spriež piecdesmit.

Kā veidosit attiecības ar Saskaņas centru?
Mums ir viena galvenā „sarkanā līnija”, proti, būsim gatavi sadarboties ar ikvienu polītisko spēku, kas nav atkarīgs no oligarchu varas. Esam gatavi un atvērti sarunām.

Bet okupācijas fakta atzīšana?
Ir aksiomas, kas nav pat apspriežamas: okupācijas fakts, latviešu valoda - kā vienīgā valsts valoda. Par šiem jautājumiem  pat nav ko strīdēties un kaitināt citam citu.

Un integrācija?
Nav nekādas jēgas no mākslīgi radītiem projektiem un institūcijām, tā ir lieka valsts naudas tērēšana. Latvijas - nacionālas valsts interesēs ir saliedēta sabiedrība.

Vai ZRP ir konkrēta programma attiecība par izbraukušo pavalstnieku atgūšanu/atgriešanos?
Jā, ir, un tā izlasāma sadaļā par demografiju. Prom no Latvijas devusies nozīmīga tautas daļa, turklāt darbspējīgā, ekonomiski aktīvā. Bet tā nav Latvijai zudusi – par to esmu pārliecināts. Prezidentūras laikā tiekoties ar tautiešiem mītnes zemēs, manī ir nostiprinājusies pārliecība, ka patriotisma saknes ir ļoti dziļas. Viņi atgriezīsies, ja spēsim „sasildīt” un attīstīt Latvijas ekonomiku.

Vai jums ir kādi nodomi sadarbībā ar tā saukto „veco trimdu” jeb ar lielajām ārzemju latviešu organizācijām?
Protams, taču arī šai jomā nāk klāt jaunas, aktuālas sadarbības formas. Lielas cerības saistu ar goda konsuliem. Starp citu, tie taču ir „vecās trimdas” jaunākās paaudzes pārstāvji. Un arī ar visjaunāko paaudzi – tiem, kas programmas „Sveika, Latvija!” ietvaros ik vasaru apmeklē savu senču zemi.

Savas prezidentūras laikā īpašu uzmanību pievērsu arī Krievijas latviešiem, mana dzīvesbiedre Lilita bija Baškīrijas latviešu dziesmu svētku patronese. Ļoti augstu vērtēju Krievijas latviešu vadītājas Laumas Vlasovas veikumu.

Jūs galu galā tapāt par tautā cienītu prezidentu. Polītiķus savukārt tauta ļoti nemīl. Vai nav žēl?
Ir jāstrādā tā, lai cienītu arī kā polītiķi - lai cilvēki saprastu, ka strādāju viņu labā. Īstenībā – tas ir liels izaicinājums.