Ziemsvētki – kā brīnums
   17.12.2013

Armīda Priedīte 

Ziemsvētki – kā brīnums

 

Ar Rutu Zadziorsku sarunājāmies pirmā Adventa rītā. Par Ziemsvētku gaidīšanu. Par svētkiem, kas ir īpaši un nav salīdzināmi ar citiem. Tādi pieklusināti un cerību pilni. Jo ir jābūt Ziemsvētku brīnumam. Un, kā teic Ruta, „viss atkal ies uz gaismas pusi”. Vakarā viņa gaidīja mīļus ciemiņus. Arī mazu meitenīti, kuŗai būs iespēja iedegt pirmo Adventa svecīti.

Ruta jau astoto gadu atkal dzīvo savā tēvzemē Latvijā. Jūrmalā, atgūtajā vecāku mājā. Turklāt vienā no retajām īsta koka mājām. Ar krāsainiem stikliņiem verandas logos. Un tas ir īpaši. Jebkuŗā gadalaikā. Ziemsvētki Latvijā Rutai sadalīti divos posmos. Bērnības svētki pirmskaŗa Latvijā. Un tagad – pēc ilgās promienes un dzīves Amerikā. Arī Amerikā, tāpat kā citviet pasaulē, svin Ziemsvētkus. Svin krāšņi. Un tomēr...

„Amerikā Ziemsvētkus svin pilnīgi citādi. Negribu nekādā ziņā tos kritizēt,” saka Ruta. „Arī šajā valstī ir savas tradicijas, savi svētku ēdieni. Taču ilgus gadus, ko tur nodzīvoju, nekad neesmu izjutusi īpašu Ziemsvētku gaisotni, kādu atceros no bērnības laikiem šeit, Latvijā.”

Foto no R. Zadziorskas personiskā archīva 

Atceroties bērnības ziemas šeit, Latvijā, kad viņa  bija maza meitene un gāja skolā  (no1938. līdz 1939. gadam), īpaši spilgti iespaidi Rutai palikuši par Ziemsvētku tirdziņu Rīgā, Esplanādē. ”Toreiz dzīvojām Elizabetes ielā 33, pavisam tuvu Esplanādei. Man šis Ziemsvētku tirdziņš ļoti patika, bieži turp gāju. Eglē bija iedegtas īstās sveces, nevis elektriskās spuldzītes, kā tas ir tagad daudzviet pasaulē, arī Latvijā. Skanēja brīnišķīga mūzika. Turpat bija arī slidotava. Tirdziņā valdīja īpaša gaisotne. Krāšņi un interesanti. Un... tur varēja nopirkt brīnišķīgas, ar  putukrējumu pildītas vafeles. Vēl tagad, šķiet, mutē jūtu to vārdos neizsakāmo garšu.”

Bērnības Ziemsvētki Rutai saistīti arī ar kādu traģikomisku gadījumu. To viņai atstāstījuši vecāki, jo pati bijusi vēl  pārāk maza,  lai to atcerētos, - kādi četri gadiņi. „Kad atnācis gaidītais Ziemsvētku vecītis ar dāvanu maisu, esmu sarunājusi visai lielas aplamības. Turklāt izdomātas! Vispirms pastāstījusi, cik esmu laba (tā gan droši vien bija patiesība) un tad... Tad Ziemsvētku vecītim  pateikusi, ka, lūk, mans brālēns gan ir nerātns un staigā ar meitenēm. Ziemsvētku vecītis tūlīt pat izmeties pa durvīm laukā. Jo, izrādās, par Ziemsvētku vecīti bija pārģērbies mans divdesmitgadīgais brālēns, students, ar ko dzīvojām vienā dzīvoklī. Mani vecāki, protams, jutušies ļoti neveikli. Nācies taisnoties, ka viņi nav mani samācījuši tā izrunāties. Tā, lūk...”  

Tagad, dzīvojot atkal Latvijā, Ruta Ziemsvētkus vienmēr svin kopā ar kaimiņiem, kas dzīvo blakus mājā. Viņiem ir kopīga svētku maltīte, apdāvināšanās un, galvenais, īsta svētku gaisotne. Svētku maltītei Ruta šogad iecerējusi pagatavot kaut ko no tītara gaļas, kā pati saka, „pēc amerikāņu modes”. Visi viņi  mēdz apmeklēt arī svētku dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Šogad Ruta apmeklēs Rīgas evaņģeeliskās draudzes rīkoto Ziemsvētku dievkalpojumu Vecajā Sv. Ģertrūdes  baznīcā, ar kuŗu viņai irr cieši kontakti. Noklausīsies prāvesta Klāva Bērziņa svētrunu.

Svētku egli Rutai vienmēr sarūpē  tie paši kaimiņi, ar kuŗiem kopīgi tiek svinēti Ziemsvētki. Atliek tikai egli izpušķot. Un, protams, pēc tradicijas jācep piparkūkas. Mīklu tām gan reizēm nopērkot jau gatavu. „Ziemsvētkos mājai noteikti jāsmaržo pēc piparkūkām un mandarīniem. Tā ir tāda īpaša, brīnišķīga smarža,” saka Ruta. „Un ir tik jauka sajūta, ka līdz ar Ziemsvētkiem viss sāk iet uz gaismas pusi.”