Rīga – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta
   07.06.2012

Rīga ir izraudzīta par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kā pošamies attaisnot šo lielo gadu – intervijā Laikam un Brīvā Latvija stāsta biroja Rīga 2014 projektu vadītāja Aiva Rozenberga.

A. R. Ideja par Eiropas kultūras galvaspilsētu radās 1985. gadā un to izteica tolaik Grieķijas kultūras ministre Merlina Merkūri. Atēnas arī kļuva pat pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu. ES pievienojoties jaunām valstīm, arī tās tika iesaistītas šai projektā. Nu pienācis laiks arī Rīgai. Tātad- mums gada gaŗumā jāpiedāvā plaša programma gan pasaulei, gan pašiem sev. Ambiciozs uzdevums! Lai gan Rīgā arvien ir bijusi un ir bagāta kultūras dzīve, nu visa gada garumā jāpiedāvā Eiropas līmeņa norises. Līdzīgi kā projektā Rīga 800 jāiesaista visi, programma jāveido kopīgiem spēkiem, jāiesaista visa pilsēta un tās priekšpilsētas jeb apkaimes. Tēlaini izsakoties, Rīga būs kā zelta zivtiņa, kas izpildīs trīs karstākās vēlēšanās: pirmkārt, jābūt atjaunotai kultūras infrastruktūrai, ar to saprotot jaunas vai renovētas kultūras būves. Tādas mums būs – Gaismas pils jeb Latvijas Nacionālā bibliotēka, kultūras centrs Ziemeļblāzma, kas durvis vērs nākamgad, 2014. gada otrā pusē paredzēts pabeigt Okupācijas mūzeja piebūvi jeb Nākotnes namu, cerējām arī uz Nacionālā Mākslas mūzeja piebūvi. Otrkārt, jāveicina tūristu pieplūdums, kas vienlaikus arī „sildīs” ekonomiku, jo būs jaunas darbavietas, piemēram, pakalpojumu jomā utt. Treškārt - jāpadara Rīga ērti sasniedzama. Te ceram uz airBaltic kā spēcīgu partneri. Kaimiņvalsts Viļņa, kas bija Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009. gadā, piedzīvoja neapskaužamu situāciju šai ziņā, jo tika slēgta tās nacionālā aviokompanija. Jāteic, citu valstu pozitīvā un ne tik veiksmīgā pieredze ir ļoti jāņem vērā, un to arī darām, aktīvi sazinoties ar iepriekšējo kultūras galvaspilsētu programmu veidotājiem.

Šopavasar pamanīju, ka CNN televīzijā ļoti plaši un aktīvi reklamējas Gruzija. Bail iedomāties, cik tas šai valstij maksā, bet varbūt arī Latvijai derētu?
Protams, jāizmanto visi līdzekļi, bet, zinot, cik liels ir mūsu budžets, tas tomēr ir gandrīz neiespējami. Tai jābūt valsts kampaņai, un tur vajadzīgs liels budžets, mums jāizmanto visi citi līdzekļi.
Un tomēr – vispārīgai komūnikācijas stratēģijai ir jābūt jebkuŗā gadījumā. Mēs ejam, ja tā var teikt, „partizānu ceļu”, proti, iesaistot ārzemēs mītošos tautiešus, rēķinoties ar to, ka sazināšanās viņu starpā, gan starp viņiem un Latviju ir pietiekami aktīva. Tātad – aicinām ikvienu ārzemēs mītošo tautieti kļūt par Rīgas vēstnieku – kā savā darba vietā, tā lokālajā vidē, tiekoties ar svešzemju draugiem un kaimiņiem. Varbūt jūsu kaimiņš ir mednieks vai makšķernieks – pastāstiet viņam par šā vaļasprieka iespējām Latvijā! Varbūt jums izdodas atvilināt viņu uz kādu interesantu kultūras sarīkojumu. Daudz strādājam, lai izmantotu jaunās technoloģijas un modernos plašsaziņas līdzekļus. Un vienlaikus jādomā, lai katrs stāsts nebūtu vien kārtējā ziņa. Tā jāpiepilda ar bagātu saturu.

Nav noslēpums, ka Rīgai ir arī kāda visai necila „slava” – sekstūrisma mētropoles „gods”. Kā tikt vaļā no tā?
Dinamiski piedāvājot jaunas ziņas! Katru ziņu aizēno jauna – spēcīgāka. Domāju, ka īstenībā šī „sliktā” slava jau ir „izslimota”, vismaz vienā lielā sabiedrības daļā. Un ir brīva telpa jaunām, saturā bagātākiem un interesantākiem vēstījumiem. Ikvienam no mums ir iespēja tos skandināt.
Bet ir arī laba ziņa – kādā aptaujā Latvija minēta kā visskaistākā zeme pasaulē, otrajā vietā atstājot Meksiku, trešajā – Turciju! (Skat. http:blog.firstchoise.co.uk!). Tātad – spožākie projekti?
Programmas „mugurkaulu” veido 150 projekti, kas tika pieņemti konkursa kārtā. Tos visus vieno nosaukums – starptautisks termins “Force Majeure” (latviešu valodas versijā to pasniegsim kultūras kā „forša mažora” gaisotnē, proti, viegli un saistoši stāstot par kultūras milzīgajām iespējām pilsētas un pilsētnieku dzīves pārveidošanā. Tiks ietvertas kā lokālas, nelielas, savā pagalmā vai namu kvartālā īstenotas kultūras norises, tā vērienīgus valsts nozīmes pasākumus. (Šai vietā atļaušos komentāru, jo jau „dzirdu” mūsu lasītāju satrauktās balsis par nelatvisko „foršais”. Leģendārie Čikāgas Piecīši savulaik devušies pie latviešu valodniecības autoritātes Ojāra Jēgena, lai viņš pārlūkotu Piecīšu dziesmu tekstus, un citkārt prasīgais Jēgens daudzviet ļāvis atstāt kādu vaļīgāku vārdu, sakot – nu, tā taču ir „tautas valoda”.- L.K.)
Piemēram. Latvijas Nacionālajā operā izskanēs visas četras Richarda Vāgnera „Nībelunga gredzena” operas – ievērības cienīgs projekts, ko atļaujas vien retais operteātris un kas noteikti piesaistīs lielu publikas daļu.
Rīgā 2014. gadā no 9. līdz 19. jūlijam notiks Pasaules koŗu olimpiada. Lai izcīnītu šo godpilno statusu, nācās uzvarēt konkursā Bali Tālajos Austrumos un Keiptaunu Dienvidafrikā. Mēs pārliecinājām žūriju ar savu ilggadējo Dziesmu svētku un koŗdziedāšanas tradiciju, kā arī ar to, ka esam pierādījuši savu spēju uzņemt apmēram 20 tūkstošus dalībnieku no gandrīz 90 valstīm. Starp citu – šogad Pasaules koŗu olimpiada notiek Sinsinati, ASV.
Un vēl – koncertcikls „Dzimis Rīgā”, uz kuŗu aicināti ierasties pasaulslaveni latviešu izcelsmes mūziķi, lai sniegtu koncertus kā Rīgā, tā citur Latvijā, kā koncertzālēs, tā arī brīvdabas estrādēs.
Aicinu jūs ielūkoties mūsu mājaslapā www.riga2014.org, kur vienmēr atradīsiet jaunas ziņas!

Cik liels ir Riga 2014 budžets?
17 miljoni latu jeb 24 miljoni eiro, un to veido: 40% kopš 2010. gada atvēl Rīgas pilsēta; 33% - Latvijas valsts; 10% plānojam ieņemt līdzekļus no privātā sektora, atlikušie 15% - 17% plānoti kā ieņēmumi no ES fondiem. Kā tos tērēsim? 75% atvēlēti pašai 2014. gada programmai, 17% - komunikācijai un mārketingam, atlikušais – administrācijas izdevumiem. Šī attiecība paredzēta, konsultējoties ar iepriekšējo gadu Eiropas kultūras galvaspilsētu organizētājiem.
Rīga 2014 birojs ir t. s. nodibinājums, ko 100% apmaksā pašvaldība, respektīvi, Rīgas dome. Nodibinājums tāpēc, lai efektīvāk varētu piesaistīt finances, nodibinājumam ir sabiedriskā labuma statuss, un tas ziedotājam un atbalstītājam ir izdevīgāk. Vēl ir iespēja saņemt 1,5 miljonus eiro lielo Merlinas Merkuri balvu – ja starptautiskā žūrija būs apmierināta ar mūsu darbu.
Birojā šobrīd strādā 14 cilvēki, 2014. gadā skaitu palielināsim līdz 30 – 35, arī te pētījām Tallinas un Viļņas kultūras galvaspilsētu pieredzi.
Vēl jāpiebilst, ka strādājam ciešā sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA) un aģentūru Live Riga, kopā piedalāmies starptautiskajos tūrisma gadatirgos. Citu valstu pieredze rāda, ka jau divus gadus pirms sarīkojumu norises jāsniedz informācija lielākajiem pasaules tūrisma operātoriem.

Kā gadījās, ka Rīga-2014 bukletā „iesprucis” tāds „sarīkojums” kā 9. maijs pie Uzvaras pieminekļa? Kāda pavisam konkrēta roka taču to ierakstīja! Kā šis nelāgais pārpratums atrisinājās?
20.maija TV3 raidījumā „Nekā personīga” vairākkārt izskanēja informācija, ka 2014. gada Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā ir iekļautas 9.maija svinības. Šī informācija ir nepatiesa. „Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas plānošanā nekad nav bijis, nav un nebūs iekļauta 9.maija manifestācija pie Uzvaras pieminekļa. Plašāku paziņojumu esam snieguši gan plašsaziņas līdzekļiem, gan savā mājas lapā.