Latviešiem pasaulē ir jābūt vienotiem
Valsts prezidents Raimonds Vējonis speciālintervijā Tairai Zoldnerei    11.04.2018

 

Ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pirmo reizi tikāmies Rīgā, Melngalvju namā tālajā 2015.gadā, dažas dienas pēc viņa stāšanās amatā. Pēc kopīgas fotografēšanās īsā sarunā atklājām, ka nākam no vienas puses – Sarkaņu pagasta Madonas novadā. Ar īpašu prieku uzņēmu ziņu, ka prezidents apmeklēs Sanfrancisko, un man būs iespēja ekskluzīvai intervijai īpaši laikrakstiem „Laiks” un „Brīvā latvija” Intervija notika Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības biroja telpās tūlīt pēc prezidenta tikšanās ar pārstāvniecības vadītāju Tomu Zvidriņu un vairākiem latviešu startapu (start-up uzņēnmumu) dibinātājiem, kas šobrīd strādā vai mācās Kalifornijā. Raimonds Vējonis bija tikko ieradies no Vašingtonas pēc trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās, kā arī ASV un Baltijas kopēji rīkota ekonomikas un biznesa foruma. 

 

Prezidenta kungs, kādi ir jūsu iespaidi un vērtējums par nupat notikušo Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Trampa samitu?

 

R. Vējonis. Šajā tikšanās reizē svarīgākais sarunu temats bija drošības jautājumi, un visas puses uzsvēra mūsu sadarbības nozīmību. Tika apstiprināta Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ASV kopīga deklarācija, kurā lielākā sadaļa ir veltīta drošības un aizsardzības jomai. ASV un Baltijas valstis apņemas kopīgiem spēkiem turpināt vairot NATO kapacitāti, kā arī ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva atkārtoti apliecina savu apņemšanos ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu. (5.pants paredz, ka uzbrukums vienai  NATO dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām citām. Punkts stājas spēkā sakarā ar 11. septembŗa terrora aktiem. T.Z.)

 

Īpaši svarīgi bija no prezidenta Trampa personiski atkal dzirdēt apliecinājumu par Baltijas valstīm kā svarīgiem stratēģiskiem partneriem un apņemšanos jebkādu draudu gadījumā aizstāvēt Baltijas reģiona drošības intereses. Prezidents Tramps arī uzsvēra un atzinīgi novērtēja to, ka visas trīs Baltijas valstis 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirza aizsardzības vajadzībām. 

 

Runājot par ekonomikas jautājumiem, sadarbība attīstīsies vairākos virzienos. ASV turpinās piegādāt sašķidrināto dabasgāzi Lietuvas šķidrās gāzes terminālim Klaipēdā. Kā zināms, šis terminālis ir devis iespēju Baltijas valstīm atbrīvoties no Krievijas dabasgāzes monopola. Šeit jāmin arī Baltijas valstu un ASV negātīvā nostāja pret gāzes vada Nord Stream 2 izbūvi Baltijas jūrā, kas ir ne tikai ekoloģiski nedrošs projekts, bet padarīs Eiropas valstis arvien vairāk atkarīgas no Krievijas gāzes. Tas ir tieši pretējais tam, ko cenšas panākt Baltijas valstis.

 

Sadarbība ar Latviju un Igauniju turpināsies galvenokārt Informācijas technoloģiju jomā, tajā starpā arī kiberdrošības jautājumos. Jau tagad starp Latviju un ASV pastāv investīciju apmaiņa. Kā piemēru varu minēt ASV Džordžijas pavalstī atklāto Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas meitas uzņēmumu, kas jau tagad nodrošina 2000 darba vietas. ASV darbojas arī citi Latvijas uzņēmumi.

 

Kāds bija jūsu iespaids par to, cik labi prezidents Tramps ir informēts par Baltijas valstīm?

 

Pirms katras tikšanās ar citas valsts prezidentu tiek veikts zināms mājasdarbs, lai atsvaidzinātu atmiņā faktus par konkrēto valsti, un gluži cilvēciski – visu paturēt prātā nav iespējams. Sarunās piedalās arī prezidenta padomnieki. Ar prezidentu Trampu esam tikušies jau iepriekš, citos sarunu formātos, tāpēc viņš ir pietiekami labi informēts par Baltijas valstīm.

 

Šī bija četru prezidentu tikšanās. Lai gan Baltijas valstīm ir ļoti daudz kopīgu interešu, tomēr ir arī atšķirības. Kā jūs raksturotu šādu trīs prezidentu kopēju vizīti? Vai kādreiz nerodas domstarpības?

 

Pārstāvēt trīs Baltijas valstis kopā ir ļoti labs formāts, jo tā mēs kļūstam redzamāki. Kopā mēs pārstāvam visa reģiona intereses, un līdz ar to ir vieglāk mūs reprezentēt. Cenšamies arī reālizēt kopīgus projektus, kā, piemēram, Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektu. Praksē par dažādiem jautājumiem arī diskutējam, cenšamies atrast kopsaucējus. Ne vienmēr tas izdodas, tad jautājums jāatliek uz vēlāku laiku, kad būs iespējams to atrisināt.

 

Vakar pēc prezidentu samita jūs piedalījāties arī ASV un trīs Baltijas valstu biznesa forumā.

 

Biznesa forumā bija ļoti plaša pārstāvniecība, pārsvarā no ASV puses. ASV valdību pārstāvēja Tirdzniecības sekretārs Vilburs Ross, tomēr galvenokārt dalībnieki bija uzņēmēji, biznesa cilvēki. Forumā notika aktīva sadarbības kontaktu dibināšana.

 

Kādas ir jūsu galvenās atziņas pēc šodienas tikšanās ar startapu cilvēkiem” šeit, LIAA pārstāvniecībā, un vakardienas biznesa foruma?

 

Prezidents var nākt ar savām iniciatīvām, kā arī atbalstīt valdību uzņēmējdarbības vides stiprināšanai. Pagājušajā gadā īstenojām vērienīgu nodokļu reformu, pēc kuŗas sākam dzīvot jau šogad. Ceram, ka tā veicinās uzņēmumu attīstību un Latvijas konkurētspēju reģiona līmenī. Tāpat esam sākuši izglītības sistēmas reformu. Mums ir gudri, spējīgi cilvēki, bet ir jāceļ izglītības kvalitāte skolās un augstskolās. Ļoti nopietni strādājam, lai uzlabotu darbu banku sektorā, lai strauji samazinātu riskanto ārvalstu klientu apkalpošanu Latvijas bankās un samazinātu sadarbību ar tā sauktajām čaulas kompanijām. Stiprinām kontrolējošo institūciju kapacitāti, lai nodrošinātu stabilitāti un caurskatāmību finanču jomā. 

 

Pēc šodienas pārrunām LIAA par startapu attīstību, tikšos ar premjērministru Māri Kučinski un ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, lai meklētu iespējas kā sniegt lielāku atbalstu idejām un cilvēkiem, kas tās attīsta. Tas katrā ziņā veicinās Latvijas uzņēmējdarbības attīstību.

 

Cik bieži jums iznāk tikties ar latviešu diasporu ārvalstīs?

 

Katru reizi, kad esmu ārvalstu vizītē, tiekos ar diasporu. Atbalstu arī valdības un Saeimas darbu pie topošā Diasporas likuma. Tas ļaus sakārtot budžeta jautājumus un nodrošināt nepieciešamos finanču līdzekļus, kas vajadzīgi latviešu kopienas pasaulē atbalstam. Tas ļaus turpināt latviešu valodas apmācības nedēļas nogales latviešu skolās, un gribu piebilst, ka prezidenta kundze ir latviešu diasporas skolu patronese. Ir ļoti svarīgi, lai jaunā paaudze apgūst latviešu valodu, turpina un izkopj kultūras tradicijas. Arī diaspora mainās, ir “jaunā” emigrācija un ir “vecā” trimd, ir atšķirīgas intereses. Tomēr ir svarīgi, lai starp šīm dažādajām grupām veidotos sapratne un saskanīgums. Latviešiem pasaulē ir jābūt vienotiem, tas ir svarīgi.

 

Šis ir ne tikai Latvijas Simtgades, bet arī vēlēšanu gads. ASV esam izveidojuši 21 vēlēšanu iecirkni, un arī citur pasaulē Latvijas pilsoņi un dubultpilsoņi dosies vēlēt. Jūsu padoms vēlētājiem?

 

Vispirms – aicinu visus būt aktīviem, piedalīties vēlēšanās un iet balsot. Katra vēlētāja balss ir ļoti svarīga! Pirms izdarīt savu izvēli, paskatīties uz partiju izdarītiem darbiem un ne-darbiem, iepazīties ar partiju piedāvājumiem. Būs daudz jaunu partiju, vajadzētu izlasīt un izvērtēt to, ko šīs partijas grib izdarīt. Nevar pasīvi iet vēlēt, nesaprotot un neiepazīstoties ar partiju platformām. Tomēr katrās vēlēšanās ir arī riska moments, un mums jāuzņemas šie riski.

 

Daudzi ārvalstīs dzīvojošie latvieši šovasar plāno doties uz Latviju, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos, kā arī citos ar Latvijas Simtgades svinībām saistītos sarīkojumoos. Kādi ir jūsu vasaras plāni?

 

Šis sakarā ar Latvijas Simtgadi ir īpaši intensīvs gads. Arī es kā skatītājs piedalīšos Dziesmu svētkos, apmeklēšu koncertuzvedumu ciklu “Latvijas gredzens” dažādos Latvijas reģionos, kā arī piedalīšos daudzos citos Simtgadei veltītajos sarīkojumos. Latvijā sagaidām arī daudz ārvalstu viesu vizītes: ieradīsies Eiropas karaļnamu pārstāvji, prezidenti un valstu vadītāji, septembrī Latviju apmeklēs Romas pāvests, un Rīgā notiks ikgadējā Arajološas grupas tikšanās, kur ES valstu prezidenti pārrunās Eiropai aktuālos jautājumus. Arī es pats došos vēl vairākās ārvalstu vizītēs.

 

Nobeidzot šo interviju, pavisam personisks jautājums ‒ kā jūs atpūšaties un atgūstat spēku tik intensīvā darba slodzē?

 

Uzspēlēju basketbolu. Esmu aizņemts, bet brīvās nedēļas nogales cenšos pavadīt ar mazdēlu (te R.Vējonis silti pasmaida).

 

Paldies par sarunu, prezidenta kungs! Lai jums spēks un izturība Latvijas Simtajā gadā! 

 

Nākošajā dienā pēc intervijas prezidents R.Vējonis apmeklēja Silīcija ielejas lielos IT uzņēmums Facebook un Google, kā arī tikās ar latviešu sabiedrību Sanfrancisko Latviešu namā.