Juris Lorencs 17.03.2026 Viens no pirmajiem lēmumiem, ko 1991. gada 10. septembrī (tikai divas nedēļas pēc pilnīgas Latvijas neatkarības atjaunošanas!) pieņēma Augstākā Padome, bija likums Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu. Tā paša gada 11. novembrī, Lāčplēšu dienā, Brāļu kapos notika pirmais karavīru zvērests kopš neatkarības atjaunošanas, bet 1992. gada 1. aprīlī sākās pirmais iesaukums Latvijas Aizsardzības spēkos. Tolaik atgūtās neatkarības iespaidā tautā valdīja milzīgs patriotisks pacēlums. Tas, ka jauniešiem jāiet dienēt savas valsts armijā, bija pašsaprotama, savā ziņā pat goda lieta. Tomēr obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts 2006. gadā, kad Saeima pieņēma grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā, izslēdzot no tā obligātā dienesta normas. Valdošajā koalīcijā tolaik ietilpa Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Zaļo un Zemnieku savienība. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (Tautas partija), savukārt Valsts prezidenta amatu ieņēma Vaira Vīķe Freiberga. Šāds lēmums tika pieņemts eiforijas iespaidā pēc 2004. gadā notikušās Latvijas iestāšanās NATO. Latvijas politiķi uzskatīja, ka NATO kolektīvās aizsardzības sistēma un profesionāli bruņotie spēki būs efektīvāki par armiju, kurā dienē arī obligātā iesaukuma karavīri. Un tā 2006. gada novembrī dienestu beidza pēdējie obligātā iesaukuma karavīri, bet pilnībā profesionālā armija Latvijā sāka darboties kopš 2007. gada 1. janvāra. Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 24.02.2026 24. februārī jau būs četri gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainā, un sākās pilna mēroga karš. Runājot par šo karu, apzīmējums dejas tumsā ir saprotams gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Proti, ukraiņi nereti vakaros iziet pie savām mājām, kurās nav ne apkures, ne apgaismojuma (un bieži vien nav arī ūdens), lēkā un dejo, ja izdodas arī atnest kādu radioaparātu vai magnetofonu lai sasildītos. Videosižeti liecina par to, kā pie mājām valsi dejo daži pāri vai arī pat simtiem cilvēku cenšas vienā ritmā dejot un lēkāt diskotēkas stilā. Tikmēr lielvalstu sarunas un vēlmes par mieru vai pamieru Ukrainā brīžiem atgādina dejas tumsā, kad neviens neko lāgā neredz vai negrib redzēt. Karš ir radījis arī jaunu terminu: holodomors. Kā zināms, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados miljoniem cilvēku, arī ukraiņu, iznīcināja bads jeb golodomors, ko izraisīja Staļina lēmums kolektivizēt lauksaimniecību atņemt zemniekiem zemi, lopus, bieži vien arī viņu mājokļus. Krievu valodā golod nozīmē bads; holod aukstums, bet moriķ nozīmē nogalināt. Tā nu divdesmitā gadsimta golodomora noziegumam šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā, ir pievienojies arī holodomors, un šo noziegumu iniciators jeb autors aptuveni pirms simts gadiem un šodien ir viena un tā pati valsts. Lasīt vairāk ... |
|
Ar velosipēdu gar frontes līniju Ukrainā
|
Taira Zoldnere 03.02.2026 Pēc Latvijas Valsts Universitātes vecākās pētnieces Ievas Birkas iniciatīvas, Stenforda universitātē 16. janvārī notika diskusija No politikas virzieniem līdz praksei: Individuālās un sabiedriskās sagatavotības nodrošināšana kritiskā laikā. Baltijas valstu piemērs. (From Policy to Practice: Building Individual and Societal Resilience in Time of Crisis. The Case of the Baltic States). Diskusijā tika priekšāstādīts Ievas Birkas pētījums par sabiedrības individuālo sagatavotību krīzes (militāras) situācijai Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Vācijā. Diskusijā piedalījās arī Gabrielius Landsberģis, diplomāts un politiķis, bijušais Lietuvas Ārlietu ministrs (2020-2024) un Indreks Saraps, Igaunijas Militārās akadēmijas pētnieks. Klausītāju vidū lielkoties bija Stenforda universitātes studenti un Baltijas valstu kopienu pārstāvji. Lasīt vairāk ... |
|
Pētera Kārkliņa sirreālisms Cēsīs
03.02.2026 Pēteris Kārkliņš piedzima Frankfurtē pie Oderas, Vācijā, 1945. gada 27. janvārī. Kopš emigrācijas uz ASV ģimene dzīvoja Čikāgā. Wilbur Wright koledžā P. Kārkliņš studēja glezniecību, pēc tam sekoja tēlniecības kursi pie Kosmo Kampoli un Paula Zakojana Contemporary Art Workshop darbnīcā. Pētera Kārkliņa draugu lokā bija daudzi pazīstami Čikāgas mākslas vides pārstāvji Džeks un Linna Kērniji, tēlniece Sāra Zolda un gleznotāja Kita Švarca. 1968. gadā viņš sāka strādāt kā arhitektūras modeļu veidotājs. Līdz 1992. gadam vadīja savu darbnīcu Architectural Presentation Services. Pametot arhitektūras modeļu veidošanu, Kārkliņš sāka strādāt par naktssargu, turpinot savu radošo darbu. No 2002. līdz 2019. gadam Kārkliņš bija rezidējošs mākslinieks Flatiron Arts namā Čikāgā. Viņa izstādes bijušas McCormick Gallery, un pašlaik viņu pārstāv Packer Schopf Gallery. Lasīt vairāk ... |
|
|
|
Mūsu drošības pamats esam mēs paši (No Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča uzrunas gadumijā)
Juris Lorencs 06.01.2026 Klāt jaunais, 2026. gads. Ko tas nesīs pasaulei un Latvijai? Ieskatam dažas pārdomas par iespējamo notikumu attīstību. Kopš 1. janvāra Latvija sāk darbu Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē nepastāvīgā locekļa statusā. Saskaņā ar organizācijas statūtiem šāds statuss mūsu valstij piešķirts uz diviem gadiem. Iespējams, jau pašā gada sākumā Latvijai ar savu balsojumu Drošības padomē nāksies izteikt attieksmi pret nesenajiem notikumiem Venecuēlā, kur ASV bruņotie spēki sagūstīja diktatoru Nikolasu Maduro. Latvija parasti ir aizstāvējusi tiesībās balstītu starptautisko kārtību, vienlaikus ASV ir mūsu stratēģiskais partneris un nopietnākais drošības garants. Ārlietu ministre Baiba Braže sociālajos tīklos izteikusies, ka pēc nozagtajām vēlēšanām mēs nekad neesam atzinuši Maduro režīma leģitimitāti. Tas varētu norādīt, ka Latvijas diplomātija nostāsies ASV pusē. Lasīt vairāk ... |
|
Kāpēc jābrauc uz Latviju tumšajā laikā?
Taira Zoldnere 16.12.2025 Oktobris, novembris un decembris Latvijā ir tumšais laiks. Parasti visu dienu līņā, reizēm dzelošs vējš un kailsals, nedēļām apmācies, un krēsla metas jau ap trijiem pēcpusdienā. Un tomēr es gribu būt Latvijā rudens pusē, kad var priecāties par rudens lapu zeltu, saelpoties priežu meža svaigo gaisu, un galvenais izbaudīt bagātīgo kultūras piedāvājumu, kas rudeņos un pavasaros burtiski spridzina ikkatra Latvijas iedzīvotāja garīgo telpu. Jā, vakaros agri paliek tumšs, bet Rīgā un citās pilsētās ik uz soļa kafejnīcas, apgaismotas vitrīnas, un es visu laiku mazliet jūtos kā tādā nakts festivālā. Lauku sētās ir citādi tur tumsu izjūt pa īstam. Reizēm man jādomā vai tikai tumšie, garie rudens un ziemas vakari nav īstais iemesls, kāpēc Latvijā tik daudz koru, deju kopu un amatieru teātru grupu. Tumšajā laikā tieši cilvēciskais siltums mūs silda visvairāk. Lasīt vairāk ... |
|
Ja es to neizdarītu, mūžam nožēlotu
Māra Libeka 16.12.2025 Pauls Miklaševičs ir dzimis, audzis un izglītojies Kanādā, bet nu jau septiņpadsmit gadus dzīvo Latvijā un savu pārcelšanos uztver kā iespēju pārvest pasaules pieredzi mājās. Pauls ir finansists, kurš lieliski pārzina investīciju jomu un vienlaikus rūpējas arī par to, lai mūsu bērni reģionos, kur trūkst ārstu, nepaliktu bez veselības aprūpes. Viņš ir arī kultūras ministres Agneses Lāces dzīvesbiedrs. Par abu iepazīšanos vien bilst, ka kopā saveduši draugi, viņi dzīvo laimīgā ģimenē, kurā aug divas meitas. Lasīt vairāk ... |
|
|
|
Latvijas svētku svinībās savijas latviešu un amerikāņu likteņi
Taira Zoldnere 02.12.2025 Latvija droši un lepni stāv brīvības pirmajās rindās kā demokrātijas starmetis. Latvija ir dzīvs piemērs ne tikai saviem kaimiņiem, bet visai pasaulei, ko nozīmē izcīnīt brīvību, - Pegija Koultere, Sanfrancisko mēra D.Lurie Protokola biroja vadītāja Sestdien, 15.novembrī, Sanfrancisko Latviešu namā Ziemeļkalifornijas latviešu saime svinēja Latvijas valsts 107. gadadienu. Ziemeļkalifornijas kora, folkloras kopas Sanfrancisko migla dalībnieki un Ziemeļkalifornijas latviešu skolas bērni nāca saposušies košos latviešu tautastērpos, bet virtuvē jau no agra rīta rosījās latviešu saimnieces. Lasīt vairāk ... |
|
Jūtos labāk Latvijā nevis Anglijā un Francijā
Māra Libeka 25.11.2025 Pirms 25 gadiem, kad iekāpu vilcienā Francijā, kas veda uz lidostu, ar saviem diviem čemodāniem un vienvirziena biļeti uz Latviju, nezinot, kas mani tur sagaida, sapņos pat nerādījās, ka cits vilciens, rozā krāsā, mani aizvedīs līdz valsts augstākajam apbalvojumam. Tas man bija milzīgs pārsteigums, kad sociālajos tīklos cilvēki sāka apsveikt. Sākumā nesapratu, par ko. Kad uzzināju iemeslu, kādas divas dienas pat nespēju tam noticēt. Tas man ir milzīgs pagodinājums, tā par nesen saņemto priecīgo vēsti no Rīgas pils par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu saka Zinta Uskale, labdarības fonda Rozā vilciensdibinātāja. Pirms došanās uz svinīgo godināšanu pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, tikāmies, lai aprunātos par Zintas ceļu līdz Latvijai un viņas neizsīkstošo vēlmi, izejot pašai cauri plašam ārstēšanas kursam, palīdzēt sievietēm uzvarēt vai nesatikt vēzi. Lasīt vairāk ... |
|
|
|
Maldu Mildas sapņojums jeb Stambulas konvencijas līkloči Latvijā
Ligita Kovtuna 04.11.2025 3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š.g. 30. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk Likums) otrreizējās caurlūkošanas lūgumu. Nav šaubu, ka tieši Saeima ir tiesīga lemt par Latvijas izstāšanos no Saeimā apstiprināta starptautiska līguma. Tāpat nav šaubu, ka var rasties pamatota nepieciešamība izstāties no starptautiska līguma. Taču nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā, pausts Valsts prezidenta vēstulē. Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā. Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 28.10.2025 Brāļi prof. Bertrams un Kristaps Zariņi atved uz Latviju jaunu Latvijas medicīnas atbalstītāju augstākās raudzes ginekoloģijas ķirurgu prof. Kamranu Nezhatu (Camran Nezhat) Lasīt vairāk ... |
|
Laika mākslas kalendārs jau klāt!
|
|
Latvija ieiet jaunā attīstības lokā
Ligita Kovtuna 21.10.2025 Finanšu ministrs Arvils Ašeradens intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
|
I dont know šādu vārdu latviski
Māra Libeka 21.10.2025 Nebija vienkārši panākt, lai izglītības un zinātnes ministrs no Saeimas tribīnes ziņotu par valsts valodas stāvokli, kā to par savām pārzināmajām jomām ik gadu dara ārlietu ministrs, tiesībsargs un valsts kontrolieris. Iespējams, ka valsts valodas situācijas vērtējums paliktu kā formāla parunāšanas vieta kādā no Saeimas komisijām, kā to vēlējās 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotorenoka, ja vien daudz stingrāka nostāja nebūtu citiem šie kluba pārstāvjiem, kā arī Valsts prezidentam (2019. - 2023.) Egilam Levitam. Atgādināšu, ka Levits 2022. gada 17. oktobra diskusijā, kas notika Rīgas pilī un bija veltīta Valsts valodas dienai, norādīja, ka arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī. Šim ministram nākamā gada 15.oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais un vēlāk jau gadskārtējais ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt. Latviešu valodai ir jākļūst par valstisku prioritāti, caurvijot visas dzīves jomas. Tikai tad mēs varēsim būt droši, ka nākotnes Latvijā dzīvos izglītota un ar labu spriestspēju apveltīta sabiedrība, toreiz sacīja Levits. Lasīt vairāk ... |
|
Juris Lorencs 21.10.2025 Latvieši ir visur. Nu jau mūs var sastapt teju visās pasaules valstīs. Daudzi diasporā (svešumā, trimdā, emigrācijā kā nu kuram to patīk dēvēt) pavadījuši visu savu apzināto mūžu. Mūs vieno kopīgas vērtības, kuru pamatā ir Latvijas zeme, latviešu tauta un latviešu valoda. Vienlaikus esam atšķirīgi, mītnes zemes ir uzlikušas savu zīmogu. Citādāki ir ēšanas paradumi, runas veids, mentalitāte. Pat labam latviešu valodas pratējam dažkārt ieskanas vietējās valodas akcents. Bet ir vēl viens apstāklis, kas mūs būtiski atšķir un iespaido. Proti informatīvais lauks, kurā dzīvojam. Problēmas, kas skar mītnes zemju sabiedrības, un šo problēmu atspoguļojums vietējos medijos. Šā gada 10. septembrī ASV publiskā pasākumā tika noslepkavots konservatīvais aktīvists Čarlijs Kērks (Charlie Kirk). Viņš arī žurnālists, kristietis un divu bērnu tēvs. Atklāti sakot, ja šodien Latvijā notiktu aptauja, tad Č. Kērka vārdu labākajā gadījumā atpazītu daži tūkstoši iedzīvotāju. Pilnīgi citāda ir situācija ASV. Par Č. Kērka iespaidu un nozīmi Amerikas sabiedrībā liecina fakts, ka 20. septembrī Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē (LELBAP) savā mājas lapā lelbpasaule.lv publicēja īpašu paziņojumu LELBP viedoklis saistībā ar Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavību ASV, ko parakstījuši LELBP arhibīskaps Kārlis Žols un Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā Pārvaldes priekšniece, prāveste Anita Vārsberga Pāža. Šis dokuments svarīgs arī tāpēc, ka LELBAP ir viena no lielākajām (ja ne pati lielākā) latviešu diasporas organizācijām pasaulē. Ieskatam dažas rindkopas no šī dokumenta: Mūsu pasaule arvien vairāk polarizējas. Dažādu uzskatu savstarpējas pretišķības arvien vairāk izpaužas arī tajās zemēs, kurās ārpus Latvijas dzīvo mūsu tautai un zemei piederīgie LELBP draudžu locekļi. Arī mūsu draudzēs pasaulē arvien vairāk šobrīd esam, lai gan patiesībā arī iepriekš esam bijuši tik dažādi, pārstāvot kādreiz pretējus politiskus uzskatus. [...] Šobrīd jo īpaši zemē, kurā ir daudzas mūsu Baznīcas LELBP draudzes ASV, sabiedrību ir saviļņojusi konservatīvā aktīvista un mediju personības Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavība. Vēlreiz neviena slepkavība kādas politiskas idejas vārdā, balstoties uz pieņēmumiem par upura uzskatiem vai tā popularitāti, nevar/ nedrīkst tikt attaisnota! Arī mēs nosodām šo noziegumu un jūtam līdzi Čarlija Kērka tuviniekiem! [...] Šajā situācijā, šķiet, der atcerēties arī Elizabetes Beatrises Holas (Evelyn Beatrice Hall) teikto: Es varu jums nepiekrist, bet es līdz nāvei aizstāvēšu jūsu tiesības izteikt jūsu viedokli. Lasīt vairāk ... |
|
Sekmīgi aizvadīts Spotlight Latvia 2025
Ligita Kovtuna 21.10.2025 Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kurā notikušas vairāk nekā 100 tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti eksporta darījumi un noslēgts līgums par uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos. Tirdzniecības misija norisinājās no 13. līdz 17. oktobrim, ietverot arī līdzdalību aizsardzības industrijas izstādē AUSA Annual Meeting & Exposition, un biznesa forumā Spotlight Latvia 2025, kas šogad norisinājās ar devīzi ASV un Latvijas drošība nestabilā pasaulē. Forumā piedalījās vairāk nekā 200 uzņēmēji, eksperti un valsts pārvaldes pārstāvji no Latvijas un ASV. Lasīt vairāk ... |
reklāmas banerim
