Juris Lorencs 21.10.2025

Latvieši ir visur. Nu jau mūs var sastapt teju visās pasaules valstīs. Daudzi diasporā (svešumā, trimdā, emigrācijā – kā nu kuram to patīk dēvēt) pavadījuši visu savu apzināto mūžu. Mūs vieno kopīgas vērtības, kuru pamatā ir Latvijas zeme, latviešu tauta un latviešu valoda. Vienlaikus esam atšķirīgi, mītnes zemes ir uzlikušas savu zīmogu. Citādāki ir ēšanas paradumi, runas veids, mentalitāte. Pat labam latviešu valodas pratējam dažkārt ieskanas vietējās valodas akcents. Bet ir vēl viens apstāklis, kas mūs būtiski atšķir un iespaido. Proti – informatīvais lauks, kurā dzīvojam. Problēmas, kas skar mītnes zemju sabiedrības, un šo problēmu atspoguļojums vietējos medijos. Šā gada 10. septembrī ASV publiskā pasākumā tika noslepkavots konservatīvais aktīvists Čarlijs Kērks (Charlie Kirk). Viņš arī žurnālists, kristietis un divu bērnu tēvs. Atklāti sakot, ja šodien Latvijā notiktu aptauja, tad Č. Kērka vārdu labākajā gadījumā atpazītu daži tūkstoši iedzīvotāju. Pilnīgi citāda ir situācija ASV. Par Č. Kērka iespaidu un nozīmi Amerikas sabiedrībā liecina fakts, ka 20. septembrī Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē (LELBAP) savā mājas lapā lelbpasaule.lv publicēja īpašu paziņojumu “LELBP viedoklis saistībā ar Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavību ASV”, ko parakstījuši LELBP arhibīskaps Kārlis Žols un Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā Pārvaldes priekšniece, prāveste Anita Vārsberga – Pāža. Šis dokuments svarīgs arī tāpēc, ka LELBAP ir viena no lielākajām (ja ne pati lielākā) latviešu diasporas organizācijām pasaulē. Ieskatam dažas rindkopas no šī dokumenta: “Mūsu pasaule arvien vairāk polarizējas. Dažādu uzskatu savstarpējas pretišķības arvien vairāk izpaužas arī tajās zemēs, kurās ārpus Latvijas dzīvo mūsu tautai un zemei piederīgie LELBP draudžu locekļi. Arī mūsu draudzēs pasaulē arvien vairāk šobrīd esam, lai gan patiesībā arī iepriekš esam bijuši tik dažādi, pārstāvot kādreiz pretējus politiskus uzskatus. [...] Šobrīd jo īpaši zemē, kurā ir daudzas mūsu Baznīcas LELBP draudzes – ASV, sabiedrību ir saviļņojusi konservatīvā aktīvista un mediju personības Čarlija Kērka (Charlie Kirk) slepkavība. Vēlreiz – neviena slepkavība kādas politiskas idejas vārdā, balstoties uz pieņēmumiem par upura uzskatiem vai tā popularitāti, nevar/ nedrīkst tikt attaisnota! Arī mēs nosodām šo noziegumu un jūtam līdzi Čarlija Kērka tuviniekiem! [...] Šajā situācijā, šķiet, der atcerēties arī Elizabetes Beatrises Holas (Evelyn Beatrice Hall) teikto: “Es varu jums nepiekrist, bet es līdz nāvei aizstāvēšu jūsu tiesības izteikt jūsu viedokli”. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 14.10.2025

Šajās dienās daudz tiek apspriesta Angeles Merkeles skandalozā intervija ungāru medijam Partizan. Tajā bijusī Vācijas kanclere vaino Poliju un Baltijas valstis, ka tās esot izprovocējušas Krievijas agresiju pret Ukrainu. Izrādās, šo valstu līderu nevēlēšanās uzturēt Eiropas dialogu ar prezidentu Vladimiru Putinu esot pastiprinājusi viņa agresivitāti un kļuvusi par iemeslu Krievijas uzbrukumam Ukrainai. Bet A. Merkele nav tik dumja, lai nezinātu, ka 2021. gada decembrī Krievija izvirzīja ultimātu Rietumiem, prasību “savākt pekeles” un “aizvākties”. Konkrētāk – izvest ārvalstu bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru no to valstu teritorijām, kas pievienojās NATO pēc 1997. gada, tātad arī no Latvijas. Pēc tam, kad ASV un NATO atteicās izpildīt šīs Maskavas prasības, 2022. gada 24. februārī Krievi­ja uzsāka iebrukumu Ukrainā. Kāpēc Merkele runā šādas lietas? Savas muļķības un spītīga paštaisnuma dēļ? Bet varbūt mums ir darīšana Kremļa aģenti, kas tiek aktivizēta vajadzīgajā laikā? Iespējams. Bet vispirms paraudzīsimies vēsturē. 1954. gadā dzimušās A. Merkeles politiskā biogrāfija sākās komunistiskajā Austrumvācijā, kur viņa bija tā saucamās “Brīvās Vācu jaunatnes” (Freie Deutsche Jugend, analogs padomju komjaunatnei) aktīviste. Pēc abu Vāciju apvieno­šanās viņa veikli pārmetās uz Kristīgo demokrātu partiju. Tur jauno censoni ievēroja kanclers Helmuts Kols, kurš 1991. gadā viņu uzaicināja savā valdībā vadīt Sieviešu un jaunatnes lietu mini­striju. Ne velti A. Merkele tiek dēvēta par H. Kola politisko krust­meitu. Pēc 2005. gada Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās ar nelielu pārsvaru uzvarēja Kristīgie demokrāti, partija valdības vadītājas jeb kancleres amatam izvirzīja A. Merkeli. Šajā krēslā viņa atradās veselus 16 gadus, no 2005. gada novembra līdz 2021. gada decembrim. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 30.09.2025

Viens no neparastākiem cilvēkiem, kuru man dzīvē gadījās sastapt, bija nenogurdināmais ceļotājs (viņš arī rakstnieks, gleznotājs un mecenāts) Džeimss Krogzemis (1925- 2015). Ar Džeimsu es sadraudzējos 2001. gadā, drīz pēc viņa atgriešanās Latvijā. Krogzemja pēdējā dzīves vieta ārpus Latvijas bija Parīze, Sēnas upe, kur viņš bija iekārtojis mājokli uz pārbūvētas kravas baržas “Klaidonis”. Pie vīna glāzes mēs bieži runājām par dzīvi pēckara Eiropā un ASV. Par Džeimsa ceļojumiem, pārcelšanos no Amerikas uz Parīzi un atgriešanos Latvijā. Saprotams, viens no sarunu tematiem bija cenas. Arī par to, ka rietumniekam ar ASV pensiju Latvija ir izdevīga vieta, kur pavadīt vecumdienas. Pārtikas cenas te pagaidām vēl esot “ļoti draudzīgas”. Medicīna – pieejama un, salīdzinot ar Ameriku, “tikpat kā par velti”. Krogzemis bieži atcerējās savus jaunības dienu ceļojumus uz Japānu 1960. gadu beigās. Cilvēkam no Amerikas ar dolāriem kabatā Japāna toreiz bijusi lēta zeme. Labas viesnīcas, kurās istaba maksājusi vien dažus dolārus, veselīgs un garšīgs ēdiens “par centiem”, veikalu ķēdes “viss par 10 jēnam”. Vienīgi lidojumi no Amerikas uz Japānu toreiz ne katram bijuši pa kabatai. Tagad viss esot otrādi. Lidojumi uz Tokiju – relatīvi lēti, bet dzīve Japānā – parastam tūristam ļoti dārga, tikpat kā nesamaksājama. Tāpēc viņš vairāk ceļojot pa citām Āzijas zemēm – Indiju, Taizemi, Kambodžu, Laosu. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 16.09.2025

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pats svarīgākais mūsu valsts attīstības mērķis bija iekļaušanās Rietumu politiskajās, drošības un un saimnieciskajās struktūrās, pirmām kārtām NATO un Eiropas Savie­nībā (ES). Šo mērķi atbalstīja visi nozīmīgākie politiskie spēki, kas Latvijā darbojās 1990. gados – Tautas Fronte, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Tēvzemei un Brīvībai, Latvijas Ceļš, Kristīgo demokrātu savienība, Tautas partija. Pateicoties konsekventai reformu politikai, Latvija 2004. gadā kļuva par piln­tiesīgu NATO un ES dalībvalsti. Šodien varam lepoties ar piederību pašiem prestižākajiem pasaules val­stu klubiņiem. Kopš 2007. gada esam Šengenas zonā, kas ļauj pārvietoties Eiropas kontinentā bez robežkontroles. Savukārt 2014. gadā Latvija pievienojās eirozonai. Tā gluži burtiski piepildījies sauklis “Atgriezties Eiropā”. Attīstība, par kādu pirms gadiem trīsdesmit varējām tikai sapņot. Arī pati Eiropa pagaidām vismaz ārēji saglabā spožumu un pievilcību. Eiropas iedzīvotāji, īpaši kontinenta Rietumos, bauda vienu no augstākajiem dzīves standar­tiem pasaulē. NATO joprojām sargā “vecā kontinenta” ārējās robežas. Vienlaikus Rietumu pasaule un pirmām kārtām Eiropa saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, kas apdraud tās ierasto dzīves kārtību. Patiesībā tie ir nopietni draudi, kas aptver vairākas jomas – ekonomisko konkurētspēju, demogrāfiju, drošību. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 22.07.2025

Kā liecina statistikas dati, šī gada 1. janvārī Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju skaits sa­sniedza 450 miljonus cilvēku. Tas ir rekordliels skaits, aptuveni par vienu miljonu vairāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita pieaugums gan sasniegts uz imigrācijas rēķina, jo jau kopš 2012. gada mirstība ES valstīs pārsniedz dzimstību. Kopumā ES 2024. gadā nomira par 1, 3 miljoniem cilvēku vairāk nekā piedzima, savukārt iebraucēju jeb imigrantu bija par 2, 3 miljoniem vairāk nekā emigrantu. Tiesa, dati par atsevišķām zemēm ievērojami atšķiras. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 15.07.2025

Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par “ilgtspējas sociologu un inovatoru”) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā “gaļas nodokli”. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabied­riskās organizācijas “Zaļā Brīvība” valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju “Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli”, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- “gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus”. Kā liecina “Zaļās Brīvības” mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: “Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai”- 557 413 eiro, “Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai”- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā “Extended: Know­ledge based blueprint for extended textile circularity”- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka “virtuļa ekonomika” ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav “nevalstiskas”,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu “maizes tēvu”, šajā gadījumā valsti? Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 08.07.2025

24. jūnijā, kad pasaulē daudzviet vēl dega Jāņu ugunskuri, Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās gadskārtējais NATO samits. Sanāksme, ko Eiropa, īpaši Baltijas valstis, gaidīja ar bažām. Labā ziņa ir tā, ka arī šajā samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apliecināja gatavību uzbrukuma gadījumā aizstāvēt viena otru. Samita noslēguma deklarācijā teikts: “Mēs vēlreiz apstiprinām savu dzelžaino apņemšanos (ironclad commitment) nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā ‒ uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem.” Krievija deklarācijā raksturota kā “ilgtermiņa drauds” (long- term threat posed by Russia to Euro-Atlantic security). Tāpat pausta gatavība būtiski palielināt valstu aizsardzībai paredzētos izdevumus- 5 % no iekšzemes kopprodukta (GDP) nākamo desmit gadu laikā, tātad līdz 2035. gadam. 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai- tā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība alianses dalībvalstīm. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka bez Trampa spiediena šāds iznākums diezin vai būtu iespējams: “Gribu izteikt pateicību prezidentam Trampam, jo bez viņa iesaistīšanās mēs droši vien vēl diskutētu par 2, 5% slieksni, bez garantijām par pozitīvu iznākumu. Iespējams, šīs diskusijas būtu beigušās ar neko.” Mazliet citādās domās ir Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris: “Politiskā ziņā laika grafika izstiepšana ir slikts signāls. Mēs ne tikai nosakām laika grafiku paši sev, bet arī parādām mūsu pretiniekam Krievijai, ka mums būs nepieciešami desmit gadi, lai sasniegtu savas ambīcijas. Tas nav labi.” Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 01.07.2025

Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija – kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Sa­protams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija “Latvija pirmajā vie­tā” – 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija “Progresīvie” (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vie­notība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfor­tabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija “Stabili­tātei!”- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas “Saskaņas” ne­iekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 17.06.2025

Vasara lēnām un negribīgi atnākusi, Latvijā jau gaida Līgo dienu, bet ne visur vasaras laiks nes prieku. Kā zināms, Krievija ir pastiprinājusi dronu uzbrukumus visā Ukrainas teritorijā. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha piektdien, 13. jūnijā, brīdinājis, ka Krievija ir sākusi pulcēt stratēģiskās militārās rezerves, signalizējot par iespējamiem militāro operāciju plāniem ārpus Ukrainas robežām, ziņo Kyiv Independent. Uzstājoties Globsec konferencē Prāgā, Sibiha sacīja: “Saskaņā ar mūsu izlūkošanu, Krievija ir sākusi sagatavot stratēģiskās rezerves, kas norāda uz kaujas operāciju plāniem ne tikai Ukrainā”. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešama starptautiska rīcība, lai apturētu Maskavas agresiju: “Sabiedrotajiem ir nepieciešama pilnīga diplomātiskā mobilizācija, lai apturētu šo karu. Tas nav tikai jautājums Ukrainai. (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins saprot tikai spēku, un šobrīd ir svarīgi savlaicīgi piemērot sankcijas, izmantojot tās kā ekonomiskus ieročus, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju.” Jāpiebilst, ka, neskatoties uz neseno karagūstekņu apmaiņu, miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju joprojām ir apstājušās. Dienas un naktis Ukrainā ir skarbas un nežēlīgas. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 10.06.2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigu­miem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 10.06.2025

Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībval­stu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krie­vija un tās tuvākie sabiedrotie. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 03.06.2025

Gluži kā “aukstā kara” laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- “krievu pasauli”. “Aukstā kara” laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 06.05.2025

30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025” rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabied­rībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uz­tvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret val­sti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas moni­toringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 29.04.2025

Latvijas Republikas neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī un Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu pieņemšana 1990. gada 4. maijā ir nozīmīgākie un svarīgākie brīži Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. „Tolaik neviens no mums nezināja, kā beigsies Atmoda, cik upuru prasīs un vai vispār būs iespējama izraušanās no PSRS impērijas asiņainajām ķetnām,” savulaik atcerējās  jurists, politiķis, viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Aivars Endziņš (1940–2023.). Tādēļ,  iespējams, ka piedalīties cīņā par brīvību un neatkarību pirms 35 gadiem prasīja pat lielāku drosmi un bezbailību, nekā juku laikos pēc Pirmā pasaules kara beigām. Kā zināms, toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs sarunās ar Latvijas delegāciju Maskavā paziņoja: „”Jums nekas neizdosies. Tauta jūs neatbalsta!" Gorbačovs arī brīdināja, ja Latvija vienpusēji pasludinās neatkarību, nekādas sarunas turpinātas netiks. „Atskanēja draudi, ja Baltijas valstis uzdrošināsies izstāties no PSRS, tiks organizēti tautas referendumi Narvā, Daugavpilī, Visaginā, lai veidotu padomju anklāvus, ar kuriem terorizētu Baltijas valstis. Bija skaidrs, ka Maskavai ir vairāki scenāriji – gan tautas referendums, gan varas pielietošana," atceras toreizējais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.  Lasīt vairāk ...