EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Saeimas vēlēšanas gaidot
125660

Juris Lorencs    12.07.2022

 

 

Līdz 1. oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām atlikušas vienpadsmit nedēļas. Polītiskās partijas steidz precizēt deputātu kandidātu sarakstus un nosauc premjera amata kandidātus. Bet vispirms atgādinājumam 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti: Saskaņa - 20 %, KPV LV - 14 %, Jaunā konservātīvā partija (JKP) - 14 %, Attīstībai/ Par!- 12 %, Nacionālā apvienība- 11 %, Zaļo un Zemnieku savienība - 10 %, Jaunā Vienotība - 7 %. Ja vēlēšanas būtu notikušas šī gada jūnija sākumā, tad, kā liecina sabiedriskās domas izpētes kompānijas SKDS dati, 5 % barjeru pārvarētu šādi politiskie spēki: Jaunā Vienotība - 10 %, Nacionālā apvienība - 7 %, Saskaņa - 7 %,  Attīstībai/Par! - 6 %, Zaļo un Zemnieku savienība- 6 %, Progresīvie- 5 %. Tā kā neizlēmušo skaits ir ap 28 %, iespējams, ka Saeimā izdotos iekļūt vēl kādai no partijām, kuŗas reitingi patlaban balansē uz 5 % robežas. Piemēram, Jaunajai Konservātīvajai partijai. Kā jau tas pierasts Latvijā, vēlētāju simpātijas šajos četros gados ir būtiski mainījušās. Pilnībā izirusi KPV LV. Tā izstumta valdošās koalīcijas, viens no partijas līdeŗiem Aldis Gobzems paziņojis, ka atstāj Latviju. Vēlētāju atbalstu zaudējusi arī JKP. Bet kā skaidrot zemo Saskaņas reitingu?

 

Iemesli var būt divi. Pirmkārt, daļa no Saskaņas vēlētājiem, kuŗi vairākumā ir krievvalodīgie Latvijas pilsoņi, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apjukuši. Bet ir vēl viens skaidrojums - viņi vienkārši kaunās atklāti pateikt, ka balsos par Saskaņu. Tāpēc šis polītiskais spēks, iespējams, saņems lielāku vēlētāju atbalstu nekā šobrīd sola aptaujas. No tā saucamajām “latviskajām” partijām visaugstākais reitings patlaban ir Jaunajai Vienotībai. Par to pirmām kārtām var pateikties valdības vadītājam Krišjānim Kariņam. Viņa nosvērtībai, diplomāta spējām, optimismam un humora izjūtai. Tāpat vēlētāji novērtē ārlietu ministra Edgara Rinkēviča stingro stāju. Neliels pārsteigums ir Nacionālās apvienības salīdzinoši zemais reitings. Vismaz man šķita, ka Krievijas agresīvā uzvedība, draudi Baltijas valstīm un Putina atbalstītāju ālēšanās pie “atbrīvotāju” pieminekļa Rīgā vairos atbalstu šim polītiskajam spēkam. Bet atlikušajā laikā līdz vēlēšanām vēl daudz kas var mainīties. Kaut vai tādēļ, ka pētījumā ietvertā Zaļo un Zemnieku savienība ir izjukusi, to atstājusi Zaļā partija.

 

Komentējot jaunākos partiju reitingus, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš intervijā Latvijas Avīzei izteicies šādi: “Latvijā cilvēku ir tik, cik ir. Ar ierobežotajiem pazīstamu personu resursiem noformēt zvaigžņu komandu patlaban jau ir fiziski neiespējami. No otras puses, Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas ir būtisks lūzuma punkts, kas daudzus darījis tramīgus pret izmaiņām. Tas radījis pieprasījumu pēc stabilitātes un drošības sajūtas. Jā, varbūt nepatīk pie varas esošie, nav labs stāvoklis medicīnā un ar skolotāju algām, bet vai jaunie būs tikpat stingri pieķēdējušies eiroatlantiskajam kursam, kā grib iestāstīt? Vai varam būt par to simtprocentīgi droši? Par Kariņu, Rinkēviču, Pabriku ir 200 % pārliecība, bet kas aiz ādas tiem, kas laužas pie varas? Ej nu sazini. Tāpēc pie varas esošo izredzes to saglabāt ir lielas”.

 

Un labi, ka tā. Ja es zinu, ka nākamās koalīcijas kodolu veidos Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība, tad prāts daudzmaz ir mierīgs. Ar ko tad partijas cenšas piesaistīt vēlētāju balsis? Latvijas apstākļos- parasti ar populāriem cilvēkiem. Diemžēl. Ne tik daudz ar nākotnes programmu un jau padarīto darbu sarakstu, cik, Kaktiņa vārdiem izsakoties, ar “zvaigžņu komandu”. Bet vai cilvēki atkal uzķersies uz šīm makšķerēm? Tāpēc es ar nepacietību gaidu, piemēram, Attīstībai/ Par! vēlēšanu rezultātus. Jo šī polītiskā spēka sarakstā blakus tādiem pieredzējušiem polītiķiem kā Artis Pabriks, Marija Golubeva un Vita Tērauda gatavojas startēt arī cilvēki, kuŗi pieaicināti ne tik daudz zināšanu, cik vārda dēļ. Piemēram, no Maskavas atbēgušais aktieris Andris Lielais, kuŗš gadiem ilgi piedalījies Krievijas propagandas šovos, tēlodams “latvieti - peramo zēnu”. Arī 1943. gadā dzimušais dakteris Anatolijs Danilāns. Visādā ziņā gudrs, jauks un populārs cilvēks. Daktera leģendārais teiciens “speķītim nav ne vainas” jau paspējis folklorizēties. Diemžēl pēc “čekas maisu” publicēšanas atklājās, ka tajos atrodas arī Danilāna vārds- ar segvārdu “Dainis”, savervēts 1968. gadā. Vai tiešām vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vēlēšanās būtu jāstartē bijušajiem čekas aģentiem?

 

Vēl viena intriga- kas notiks ar jaunveidojamo polītisko spēku, kam pagaidām vēl nav dots nosaukums? 14. Saeimas vēlēšanās vienā sarakstā plāno startēt Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija un uzņēmēja Ulda Pīlēna veidotā biedrība “Apvienotais Latvijas saraksts”. Aptaujas liecina- saskaitot arimētiski kopā šo polītisko spēku reitingus (kas visi ir zem 5 %), jaunā apvienība varētu cerēt uz vismaz 8 % vēlētāju atbalstu. Katrā ziņā tas būtu vērtīgs pienesums nākamajai valdības koalīcijai. Tomēr lietas nav tik vienkāršas. Jo polītikā 1 plus 1 plus 1 plus 1 summā ne vienmēr dod 4. Latvijas vēlētājiem parasti nepatīk parāk “raibas” polītiskas kompānijas. Lai atceramies kaut vai 10. Saeimas vēlēšanas, kuŗās saraksts “Par labu Latviju” piedzīvoja fiasko, cerētās uzvaras vietā izcīnot vien astoņas vietas. Tolaik šajā apvienībā ietilpa Tautas partija, LPP/ “LC”, kā arī reģionālās partijas “Ogres novadam”, “Vienota Rēzekne” un “Latgales tauta”. Vēl viena jaunā saraksta problēma- tā līderis Uldis Pīlēns, kuŗš, iespējams, tiks nosaukts kā premjera amata kandidāts, pats pagaidām nav izlēmis, vai startēs vēlēšanās. Vēlētājiem patīk skaidrība, viņi balso par tiem, kuŗi pasaka - es esmu gatavs uzņmeties atbildību. Tāda ir Rietumu pasaules demokrātiju tradicija. Katrā ziņā nākamo Latvijas Saeimu un valdību sagaida nopietni izaicinājumi. Jau tagad redzams, ka tie būs paši lielākie kopš neatkarības atgūšanas. Enerģijas un pārtikas cenu kāpums, iespējamā Covid-19 atgriešanās, kaŗš Ukrainā, Krievijas militārie draudi, jaunas bēgļu straumes pie Latvijas robežām, polītiskā nestabilitāte Eiropā un citur pasaulē- tās būs problēmas, kuŗas nāksies risināt jaunajiem deputātiem un ministriem.

 


 

Atpakaļ