EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Par reālo un polītisko atbildību
116399
Foto: LETA

Sallija Benfelde    30.03.2021

 

 

Vakcīnu iepirkums, piegādes un vakcinācija joprojām ir viens no karstajiem tematiem Latvijā, un pagājusī nedēļa nesa divus pārsteigumus:  Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns paziņoja, ka  ir nolēmis sākt pilnu pārbaudi par vakcīnu iepirkšanas lēmumiem Veselības ministrijā. Prokurora pārbaudes gaitā tiks vērtēti visi apstākļi, kas saistīti ar vakcīnu iegādi un tās rezultātā radušos situāciju. Tāpat pārbaudē vērtēs arī 9. marta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Otrs pārsteigums – bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles iesniegums Ģenerālprokuratūrai un publiska atvainošanās mikroblogošanas vietnē Twitter  sabiedrībai par savu kļūdu, izvēloties vakcīnu portfeli. Proti, piedāvāt valdībai tādu vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu, kuŗā no tobrīd pieejamajām vakcīnām lielāko daļu veidoja „AstraZeneca” un Johnson&Johnson vakcīnas, bija „mana stratēģiska, polītiska un cilvēcīga kļūda”, Ilze Viņķele pauda gan iesniegumā, gan ierakstā Twitter.

 

Ģenerālprokurora lēmums neapšaubāmi ir saprātīgs un atbildīgs, jo vakcīnu iepirkumā notikušais tik tālu, cik to ir izdevies izpētīt žurnālistiem, liecina par amatpersonu vismaz dīvainu attieksmi, par ko jau mūsu laikraksts ir rakstījis – visas apspriedes šajā jautājumā ir bijušas neformālas, bez protokoliem, valdība netika informēta par iespējamām problēmām, tika apgalvots, ka viss ir kārtībā. Nekas nemainījās arī tad, kad kļuva skaidrs – „Pfizer” ir saņēmis Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) sertifikātu, bet „AstraZeneca” vakcīnu apstiprināšana kavējas un vajadzētu ātri pasūtīt papildus „Pfizer” devas. Par šo iespēju valdībai tika noklusēts, un tas kļuva zināms tikai nejaušības dēļ. Ierēdņu un amatpersonu rīcība liek domāt tikai par diviem variantiem – vai nu absolūts neprofesionālisms vai ieinteresētība, lai visvairāk tiktu iepirkta „AstraZeneca” vakcīna. Dienesta izmeklēšana, ko ierosināja Daniels Pavļuts pēc tam, kad Ilze Viņķele bija spiesta demisionēt un viņš kļuva par ministru, rezultātus īsti nav devusi, jo, kā jau minēju, apspriežu protokolu nav. Toties neizpratnes un aizdomu netrūkst. Žurnālistu veiktā izpēte, noklausoties visus tos valdības sēžu ierakstus, kuŗos fiksēti ziņojumi un sarunas par vakcīnu iepirkumu, aizdomas tikai ir pastiprinājusi. Aizvien biežāk sociālajos medijos izskanēja jautājumi, vai tiešām nopietnos amatos esoši ierēdņi, no vienas puses, ir tik nezinoši, nesaprotoši un ar tik ierobežotu spriestspēju, ka pat nejaudā valdībai sastādīt objektīvu ziņojumu, bet, no otras puses, ir tik vareni un pašpārliecināti, ka lēmumus par vakcīnu iepirkumu pieņem, pat nekonsultējoties ar valdību. Tādēļ ģenerālprokurora lēmums bija vajadzīgs.

 

Taču visam šim stāstam ir arī otra puse – pārsteigums, pat šoks, ko sagādāja bijušās ministres atvainošanās. Ļoti daudziem pirmā reakcija bija – vai tiešām to jezgu, augošo neticību valstij un pat izmisumu var tā vienkārši padarīt par nebijušu ar dažiem atvainošanās teikumiem, it sevišķi, ja līdz ģenerālprokurora paziņojumam par pārbaudi bijušajai ministrei nekas daudz par iepirkumu nebija sakāms?! Interesanti arī, ka Viņķele esot lūgusi Valsts prezidentu Egilu Levitu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu  „neturpināt paštaisnu „tiesas spriešanu” par Imunizācijas valsts padomes, Slimību profilakses un kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras, Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas speciālistu ieteikumiem un lēmumiem, kuŗus tie izdarīja pēc labākās zināšanas, tobrīd pieejamās informācijas, tiesiskuma, lietderības un pienākuma apziņas”.

 

Protams, var sacīt, ka ministre zaudēja amatu gan savas nostājas dēļ saistībā ar vakcinācijas plānu un arī kopumā augstprātīgās, gan arī paštaisnās attieksmes dēļ tajos jautājumos, kas skar visu ar vakcīnām saistīto jautājumu loku, tomēr jēdziens „polītiskā atbildība” un tā skaidrojums skar arī visu partiju apvienību „Attīstībai/Par!”. Uzreiz pēc Viņķeles vēstules un atvainošanās partijas „Latvijas Attīstībai” valdes loceklis Edgars Jaunups nāca klajā ar bijušās ministres aizstāvību: „Esmu pilnīgi drošs, ka tur apakšā nav aprēķins, bet izmisums. Ilze Viņķele ļoti pārdzīvo esošo situāciju. Viņa ļoti pārdzīvo, ka sākušās raganu medības,” sacīja Jaunups. Vēl vairāk, uz jautājumu, vai partijai nevajadzētu uzņemties atbildību, Jaunups paziņoja, ka Ilze Viņķele ar savu atvainošanos ir izdarījusi vairāk nekā vajadzētu. Jāpiebilst, ka līdzīga attieksme acīmredzot ir arī kustības “Par!” biedriem – 20. februārī, jau pēc demisijas, Ilze Viņķele tika ievēlēta domes sēdē par jauno domes priekšsēdētāju. Kā zināms, dome ir partijas institūcija, kuŗā darbojas valde, deputāti, Ministru kabineta locekļi, Pārskata padomes locekļi un nodaļu pārstāvji. Viņķeles vadītās domes tuvākais mērķis būs apstiprināt "Par!" programmu pašvaldību vēlēšanām. Kustība "Par!" vēlēšanās startēs vairāk nekā desmit Latvijas lielākajās pilsētās un novados. Grūti spriest, vai “Attīstībai/Par!” saprot, ka, turpinot aizstāvēt Ilzi Viņķeli, vairāk vai mazāk apdraud savu reitingu pašvaldību vēlēšanās.

 

Protams, šobrīd nav iespējams apgavot, ka aiz vakcīnu stāsta slēpjas ieinteresētība, tam vajadzīgi pierādījumi. Iespējams, ka tas netiks pierādīts, bet vismaz dažiem ierēdņiem būtu jāzaudē amats. Ilzei Viņķelei atbildību par darīto un neizdarīto nācās uzņemties un amatu viņa ir zaudējusi. Un, protams, var sacīt, ka viņas un “Attīstībai/Par!” polītiskā atbildība īstenosies kā vēlētāju izvēle, vai balsot pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanās nākamajā gadā par “A/P!” sarakstu.Pēc visa notikušā būtu tikai normāli, ja Viņķele kādu laiku paietu malā no aktīvas darbības, bet tas atkarīgs arī no polītiķu izpratnes par morāli un ētiku.

 

Jāpiebilst, ka cerību uz to, ka sapratne par minētajiem jautājumiem, raisa ģenerālprokurora nostāja vakcīnu jautājumā. Faktiski cerību stariņu brīžam tumšajā ceļā uz tiesiskumu un ētikas kritērijiem vieš Juŗa Stukāna nostāja arī citos jautājumos. Atliek cerēt, ka ar laiku skaidrāki kļūs daudzi jautājumi, kuŗu risinājumi līdz šim ir bijuši iestrēguši.

 


 

Atpakaļ