EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Darbs Latvijai mūža gaŗumā
126458

Dr. Ēriks Niedrītis intervijā Ligitai Kovtunai    04.10.2022

 

 

Kad pasaulē plosījās kovids pilnā spēkā, kad gaidījām vakcīnas, tu Laikā rakstīji reportāžas par savu dzīvi un darbu šajā briesmīgajā brīdī – kā strādā, kā sevi sargā, līdz beidzot – kā savā darbavietā Longailendas slimnīcā saņem pirmo poti! Paldies tev par mierinošajiem un pamācošajiem rakstiem! Un par tavu darbu! Paldies arī par sabiedrisko darbību, kas dod iespējas jaunajiem Latvijas ārstiem un rezidentiem papildināties Amerikā!

Daru to, ko varu! Un, atbraucis mājās no Latvijas, došos saņemt kārtējo, nu jau piekto poti, kas mani pasargās no kovida omikrona paveida.

 

Latvijā ir vesela “antivakseru kustība”, daudzi raudzīja ielauzties polītikā, izpatīkot tiem, kas ir pret “piespiedu vakcinēšanu”, it kā baidoties no blaknēm jeb blakusparādībām, kas kaitējot veselībai. Kā tu, praktizējošs ārsts, to komentētu?

Nekā, jo Amerikā šādai problēmai nav tikusi veltīta nekāda uzmanība, jo blaknes, kā jūs sakāt, netiek masveidā novērotas.

(Te man jāpavīpsnā par tiem Latvijas tautiešiem, kas dikti iestājas pret “piespiedu vakcināciju” – raugiet, lai pēc pāris nedēļām varētu ierasties Amerikā, man jābūt obligāti vakcinētai! Nevis Krišjānis Kariņš vai Latvijas valdība "piespieda"… – L.K.)

 

Kopš kuŗa laika tu esi LĀZAs biedrs?

Vēl kopš tā laika, kad LĀZAs valdes priekšsēdis bija dr. Pauls Grūbe sen. Tad kādu laiku biju šīs organizācijas vicepriekšsēdis.

 

Visu savas Amerikas ārsta darbības laiku arī esi bijis “latviešu ārsts” vārda vistiešākajā nozīmē, jo tavā aprūpē bijuši tautieši, galvenokārt cienījamā vecumā…

… tāpēc man viņu vizītēm jāiekārto divtik ilgs laiks. Viņiem gribas parunāties, un man ir interesanti uzklausīt. 

 

Nav noslēpums, ka sirsnīga saruna dziedē labāk nekā tablete.

Bez šaubām! Turklāt šie cilvēki mani pazīst kopš bērnības, jo – cik tad liela tā latviešu sabiedrība Ņujorkā! Manas mammas paaudzes cilvēki jau gaidīja, kad izmācīšos par ārstu, teica, tiklīdz tu atvērsi savu privātpraksi, mēs būsim klāt! Man tiešām bijis ļoti kupls pulks latviešu pacientu, bet pa šiem 33 gadiem gan tas, saprotamu iemeslu pēc, sarucis. Un tomēr – esmu pārliecināts, ka šie sirmie latviešu kungi un dāmas dzīvoja ilgāku mūžu manas ārstēšanas dēļ! Esmu ļoti priecīgs, ka varēju viņiem palīdzēt.

 

Cik ilgi pagāja, kamēr kļuvi par kvalificētu ārstu – internistu Amerikā?

Četri gadi medicīnas skolā, četri universitātē, trīs gadi prakse slimnīcā, ceturtais – “fellowship” Jewish slimnīcā Ņujorkā, kur joprojām strādāju. Tātad – 12 gadi.

 

Latvijā tam jāvelta septiņi gadi. Labi, ka pateicoties Prof. I. Lazovska, brāļu Zariņu Medicīnas fonda u.c. stipendijām Latvijas ārsti var apgūt pieredzi, līdz ar ko Tēvzemes mediķi var būt pasaules līmenī. Vai arī pie tevis ir praktizējušies Latvijas jaunie mediķi?

Mana palīdzība viņiem ir bijusi ļoti praktiska – esmu uzņēmis savās mājās, praksē parādījis savu darbavietu un nokārtojis rezidentūras iespējas. Manā profesijā ir grūti strādāt plecu pie pleca ar praktikantu, jo bez darba slimnīcā un privātpraksē es strādāju arī tiesvedības jomā, kas ir ļoti privāta. Proti, pārstāvu pacientus, kas nav spējīgi lemt par, piemēram, medikamentu lietošanu vai nelietošanu.

 

Kopš kuŗa gada tu sāktu skaitīt savu palīdzības darbu Latvijas medicīnai?

Tas ir bijis visa mana mūža gaŗumā! Un, lai to varētu darīt, jau bērna gados gāju latviešu skolā, mācījos latviešu valodu, iesaistījos latviešu sabiedrībā. Līdz šai dienai varu nodeklamēt “Tālavas taurētāju”, ko mēs, latviešu puikas, dabūjām mācīties, kamēr amerikāņu vienaudži pagalmā sita bumbu… Biju skauts, dziedāju, dejoju – darīju visu, kas latviešu puikam Amerikā bija jādara. Tad nāca vidusskolas gadi, kad bija jāiet demonstrācijās par Latvijas brīvību pie padomju sūtniecībām. Un katru mīļu brīdi – stāstīt, stāstīt, stāstīt par Latviju.

 

Vēl ne tik sen latviešu dziesmu svētkos Amerikā esmu redzējusi tevi dejojam Ņujorkas “Jumī”.

Esmu nodejojis 55 savas dzīves gadus…

 

Tavs ārsta padoms cilvēkiem laikā, kad mūs tā apdraud infekcijas?

Neko jaunu nepateikšu – mazgā rokas, izvēlies, kur ej, pēc iespējas tiecies ar draugiem svaigā gaisā, neej uz veikalu, kad tur mēdz būt daudz cilvēku. Un labi izgulies, dzer vitamīnus…

 

… tu pats labprāt lietojot džinu ar toniku…

Jā, bet tikai vienu glāzi!

 

 


 

Atpakaļ