EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Radioaktīvā propaganda
124015

Sallija Benfelde    19.04.2022

 

 

Propagandu par radioaktīvu sarunā ar žurnāla „Rīgas Laiks” galveno redaktoru, filosofu Uldi Tīronu nosauca krievu žurnālists, pagājušā gada Nobela Miera prēmijas laureāts Dmitrijs Muratovs un sacīja, ka Krievijas patriotisma īpatnība ir naids pret citiem, nevis mīlestība pret savu zemi. Raugoties Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret kaŗu Ukrainā, jāteic, ka tas ir padarījis redzamāku to sabiedrības daļu, kuŗi atbalsta Krieviju un tās režīmu un labāk ļauj redzēt arī tās pēdas, ko Krievijas propaganda atstājusi cilvēku prātos.

 

Latvijas Televīzijas raidījums „Kas notiek Latvijā?” vairākas reizes ir pasūtinājusi aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret kaŗu Ukrainā, ko Putina režīms joprojām spītīgi dēvē par „militāru operāciju”. Jāteic, ka iedzīvotāju attieksme nav būtiski mainījusies, un marta otrajā pusē Ukrainu kopumā atbalsta 65,2 procenti iedzīvotāju. Raugoties uz Krievijas atbalstītāju skaitu, tas neliekas biedējošs – šajā kaŗā Krieviju atbalsta 7,9 procenti Latvijas iedzīvotāju. Aina paveras biedējošāka, ja aplūko latviešu valodā un krievu valodā runājošo attieksmi – Ukrainu atbalsta 87 procenti iedzīvotāju, kuŗu sarunvaloda ģimenē ir latviešu, bet Krieviju joprojām atbalsta 21 procents to, kuŗu sarunvaloda ģimenēs ir krievu, un šis skaitlis ir gandrīz nemainīgs kopš 3. marta, jo par vienu procentu pieaugušais atbalsts Krievijai ir socioloģiskās aptaujas iespējamās un pieļaujamās kļūdas robežās. Neapšaubāmi tas ir rezultāts ilgo Putina valdīšanas gadu propagandai un nevar arī noliegt, ka uzskatus ir veidojusi arī pusgadsimta okupācija. Atliek vien piekrist Valsts prezidenta Egila Levita sacītajam, vērtējot sabiedrības noskaņojumu – ka skaidrojošais darbs ir jāuzņemas masu informācijas līdzekļiem, jo mediji ir tas, ko patērē šie cilvēki. Arī polītiķiem ir jāskaidro lietas, taču jārēķinās arī ar to, ka “ir viena daļa, kuŗas uzskatus mēs nevaram mainīt, jo tie ir kā sektanti”.

 

Atšķirības uzskatos un izpratnē par vērtībām un izpratni skaidri redzamas arī diskusijās par t.s. Uzvaras pieminekli un 9. maija svinēšanu. Eiropā Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kaŗa upuŗu piemiņas diena Eiropā tiek atzīmēta 8. maijā, bet 9. maijs ir Eiropas diena. Krievijā joprojām 9. maijs ir uzvara Lielajā Tēvijas kaŗā (LTK) un, protams, ne ar vārdu netiek pieminēts ne tas, ka LTK bija daļa no Otrā pasaules kaŗa, ne tas, ka šo kaŗu izraisīja Hitlera un Staļina vienošanās. Tas, ka uzvara tika panākta, pateicoties sabiedrotajiem, protams, netiek pieminēts nekad, tāpat kā tas, ka 9. maijs faktiski kļuva par Latvijas okupācijas dienu. Tagad ir pieņemts likums, kas aizliedz to svinēt, notiek arī diskusijas par to, ko darīt ar monstru – Uzvaras pieminekli, un tas nav tik vienkārši, kā varētu likties. Ir līgums starp Latviju un Padomju Savienības mantinieci Krieviju par kaŗavīru piemiņas un apbedījumu vietu saglabāšanu un aprūpēšanu. Uzvaras piemineklis Pārdaugavā nav kaŗavīru atdusas vieta, kaŗš Ukrainā no juridiskā viedokļa puses ļauj pārskatīt tā statusu, bet, Latvija var saskarties ar vairākām nopietnām problēmām. Pirmkārt, Krieviju un leģendu par uzvaru atbalstošie iedzīvotāji var radīt nopietnas nekārtības un, otrkārt, Krievijai tas var būt labs iegansts „cīnīties” par savējo aizstāvēšanu un pavisam nopietni žvadzināt kodolieročus.

 

Un, protams, diskusijās vienmēr tiek pieminēta integrācija. Jāatzīst, ka Latvija pieļāvusi ne mazumu kļūdu un paviršību un tagad šis process kļuvis vēl sarežģītāks. Jau pieminētajā raidījumā Saskaņas un Latvijas Krievu savienības (LKS) pārstāvji skaidri pauda savu nostāju – proti, viņi ir gatavi integrēties, ja vien viss notiek pēc viņu noteikumiem un izpratnes gan valodas, gan jebkuŗos citos jautājumos. Īsi sakot, visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem jāpielāgojas un jāievēro viņu izpratne, tā teikt, latviešiem „jāintegrējas” Krievijas ideoloģijā. Piemēram, Rīgas domes Saskaņas frakcijas vadītājs Konstantīns Čekušins uzskata, ka latvieši, kas iestājas par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, domā tikai par sevi un viņus neinteresē, kā uz to skatās krievi. Savukārt biedrības “9. maijs.lv” valdes priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks uzskata, ka tie cilvēki, kuŗi 9. maijā pulcējas pie Uzvaras pieminekļa, vairumā gadījumu ir absolūti lojāli Latvijas valstij, jo visus gadus šie pasākumi noritēja zem Latvijas karogiem. Uz iebildi, ka tur izmantoti ne tikai Latvijas karogi, Baraņņiks neko neatbildēja. Jāpiebilst, ka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, deputāts Richards Kols atgādināja, ka ir amorāli prasīt, lai viena sabiedrības daļa būtu ļoti empātiska pret otru, kamēr paši šie cilvēki ignorē faktu, ka daudziem latviešiem šis “Uzvaras stabs” un pie tā rīkotie balagāni ir spļāviens sejā, bet tagad, kad ir runa par tā nojaukšanu, tiek prasīta empātija. Lieki piebilst, ka ne Čekušins, ne Baraņņiks Kola sacīto „nesaprata”.

 

Tomēr nav tā, ka kaŗš Ukrainā nav neko mainījis Latvijas sabiedrības nostājā, un par to liecina pēdējā SKDS veiktā aptauja par partiju reitingiem, kas publicēta 7. aprīlī. Pēc ļoti ilga laika Saskaņa vairs nav reitingu pirmajā vietā un ir piedzīvojusi ļoti lielu kritumu, paliekot vien ceturtajā vietā. Par Saskaņu tagad balsotu vien 6,7 procenti vēlētāju. Aptaujas pirmajā vietā ir Jaunā Vienotība ar 9,4 procentiem balsu; otrajā vietā – Zaļo un zemnieku savienība (7,7 procenti); trešajā vietā – Nacionālā apvienība (7,2 procenti). Piecu procentu barjerai pašlaik pāri tiktu arī Saskaņa (6,7 un Attīstībai/Par! (5,4)). Vēl jāpiebilst, ka 29 procenti aptaujāto vēl nezina, par ko balsos, bet 12 procenti saka, ka Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies.

 

Ja rudenī balsstiesīgie nobalsos tāpat kā aptaujā tagad, tad Saeimā iekļūtu astoņas partijas, jo vietu skaitu rēķina pēc formulas un aiz barjeras palikušo balsis aiziet tiem, kuŗi tikuši Saeimā. Tātad, ja vēlēšanas būtu rīt un ja vēlētāji balsotu tieši tāpat, tad Saeimā iekļūtu: Jaunā Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība, Saskaņa, Attīstībai/Par!, Progresīvie, Latvijas Krievu savienība un Konservātīvie.

 

Protams, gan reitingi, gan neizlēmušo un negribīgo vēlētāju skaits līdz rudenim mainīsies. Tādēļ atkal jāatkārto, ka piedalīšanās Saeimas vēlēšanās un izvēle, par ko balsot, ir ļoti svarīga. Krievijas propagandas radioaktīvitāte nemazināsies, arī energoresursu atkarības samazināšanai ir sava cena, tādēļ ir svarīgi saglabāt vēsu prātu un neļauties emociju uzkurināšanai.

 


 

Atpakaļ