EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Ko darsim ar 50 gadu kultras mantojumu?
128064
Photo: Mrti Plme/LETA

Sallija Benfelde    07.03.2023

 

 

Rgas Piemineku padomes 3.marta rekomendcija demontt vai prvietot seus pilst esous pieminekus, ar 1982. gad Kronvalda park uzstdto pieminekli rakstniekam Andrejam Uptim, skulptru stainisma perioda rakstniecei Annai Saksei Gaujas iel un krievu dzejnieka Aleksandra Pukina pieminekli Kronvalda park, jo tie esot saistmi ar padomju laiku slavinanu ir izraisjusi asas diskusijas. Socilajos tklos spalvas iet pa gaisu. Vieni saka, ka diez vai kds mkslinieks vai rakstnieks okupcijas laik iztika bez nodevm padomju varai, ja vispr gribja, lai via darbi nokst ldz cilvkiem un ka tad jau jatsaks no visa 50 gadu kultras un mkslas mantojuma. Otri uzskata, ka nodevas ir viena lieta, bet ldzdarboans okupcijas administrcij un partijas darb pavisam kas cits. Treie teic, ka Pukinam nav nekda sakara ar ne ar 40. Gada Latvijas okupciju, ne ar karu Ukrain. Un tad vl dai atceras, ka bija cilvki, kuri nekdi nesadarbojs, nepieva nodevas, bet viu vrdi, gan latvieu, gan citu valstu autoru, atrodami to laiku liel cenzora Glavita sarakstos, un par viiem nerunjam vl tagad. 

 

Manuprt vajadzga diskusija par kritrijiem un to, vai talantgu autoru darbi ir izmetami, svtrojami no msu kultras vstures. Vai Andreja Upa noveles un Annas Sakses Pasakas par ziediem nav talantgi darbi un nav pelnjui izlasanu un vietu Latvijas literatr? Domju, ka kritrijs vartu bt rela sadarboans ar okupcijas varas administrciju un partiju, lai novktu pieminekus, bet nevajadztu izmest no literatras vstures. Tad jau jslpj ar daa patiess vstures, kur, k rakstja literatrzintnieks Guntis Berelis drabu pietiek. Un par Pukinu manuprt t ir cita diskusija: vai mums vajag ielas un laukumus, nosauktus citu tautu mkslinieku un rakstnieku vrdos? Ja vajag, tad kdi ir kritriji, vai atcersimies pa kdam no katras, piemram, Eiropas valsts?

 

Par iem jautjumiem jrun, jdiskut un manuprt ir vajadzgs vss prts, bez kara nokaittm emocijm. 

 

 

 


 

Atpaka