Nevajadzīga jezga
Kārlis Streips    18.05.2021

 

 

Arī šogad pirms 4. maija svētkiem Valsts prezidenta Ordeņu kapituls  darīja zināmu jauno valsts augstāko apbalvojumu saņēmēju sarakstu. Es pats šādā pagodinošā sarakstā biju pērn aprīlī pirms 4. maija svētkiem, bet pasniegšanas ceremonija gan notika tikai 21. augustā, kad situācija ar pandēmiju bija drusku rimusi.  

 

Šogad Kapituls lēmis ordeni piešķirt 63 personām.  Viestura ordeni, kas ir apbalvojums militārpersonām, nolemts piešķirt 16, bet Atzinības personībām, bet Atzinības krustu, kas ir apbalvojums "par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā" -  39 cilvēkiem.  

 

Ordeņa saņēmēju sarakstā šogad ir vairākas izcilas personības no ārzemju latviešu vidus. Ordeni  nolemts piešķirt Vācijā dzimušajam vēsturniekam Kārlim Kangerim, kuŗš ir pētnieks Latvijas vēstures institūtā, ka arī Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.  Par ordeņa komandieri arī kļūs Vita Anda Tērauda, viņas mamma Anita bija leģendāra Amerikas latviešu apvienības ģenerālsekretāre.  Pati Vita uz Latviju pārcēlās jau 1990. gadā, ilgus gadus strādāja Sorosa fondā Latvija un tā veidotajā sabiedriskās polītikas pētniecības centrā Providus.  2018. gadā Vita Tērauda ievēlēta 13. Saeimā un ir parlamenta Eiropas lietu komisijas vadītāja.

 

Ordeni nolemts piešķirt Vizmai Maksiņai, kuŗa ir leģendāra kordiriģente Kanadā,  Lalitai Muižniecei, izcilajai rakstniecei un valodniecei, ar kuŗu esmu pazīstams visa mūža gaŗumā.  Kad biju bērns, Streipu un Muižnieku ģimenes bieži devās kopīgos atvaļinājumos.  Lalita jau labu laiku dzīvo Mežaparkā, un šogad viņa saņēma arī Latvijas literātūras gada balvu par mūža ieguldījumu.

 

Droši vien daudzi Laika un Brīvās Latvijas lasītāji ir redzējuši režisora Dzintara Dreiberga vēsturisko spēlfilmu "Dvēseļu putenis," kuŗas mūzikas autore ir pazīstamā komponiste ir Amerikā dzīvojošā Lolita Ritmane.  Šogad viņas radītais skaņu celiņš arī nokļuva  pirmajā piecpadsmitniekā Amerikas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, kas ir tālāk nekā jebkad tā dēvētajos Oskaros ir tikusi kāda filma no Latvijas.  Arī Lolita Ritmane ir šī gada valsts augstākā apbalvojuma saņēmēju vidū. 

 

Šogad Ordeņu kapituls arī nolēma piešķirt trešās un ceturtās šķiras Triju zvaigžņu ordeni "par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, par nozīmīgu ieguldījumu demokratijas stiprināšanā un informācijas telpas kvalitātē, risinot valstiski un sabiedriski nozīmīgus tematus un pārstāvot kvalitātīvu, profesionālu un ētisku žurnālistiku" trim žurnālistikas ”veterāniem”-Jānim Domburam, kuŗš patlaban strādā portālā Delfi, kā arī žurnāla Ir redaktorei Nellijai Ločmelei un žurnāla ilggadīgajam komentētājam Aivaram Ozoliņam. Ceturtās šķiras ordeni nolemts piešķirt TV3 pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "Nekā personīga" vadītājiem Ilzei Jaunalksnei un Jānim Krēvicam, Latvijas avīzes žurnālistei Mārai Libekai, Latvijas radio programmu vadītājiem Eduardam Liniņam un Aidim Tomsonam, pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātājai Ingai Spriņgei, Latvijas Televīzijas redaktorei un producentei Ilzei Strengai, LTV Ziņu dienesta raidījuma De facto vadītājai Ingai Šņorei, un laikraksta Diena publicistam Egīlam Zirnim.

 

Pirmais par šo faktu negatīvā toņkārtā ierunājās jau minētais Jānis Domburs  Facebook ierakstot:  "Ziņa par ordeni neradīja ne prieku, ne gandarījumu divu iemeslu dēļ.  Tāpēc, ka gadiem ilgi šo apbalvojumu saņēmēju loks rada jautājumus par piešķiršanas principiem, un ordeņu būtību diskreditē tas, ka starp saņēmējiem ir tādi, kuŗi […] pelnījuši nevis dāvanas bet žagarus.  Un tāpēc, ka savu darbu turpinošam žurnālistam […] ir jāpārstāv sabiedrības intereses, […], taču, ja daudzi sabiedrībā neuzticas varai un daļa ordeņu piešķiršanu uzskata par uzpirkšanu no varas puses, tas var vairot neuzticēšanos žurnālistiem."

 

Skarbāka bija kādreizējā Tautas frontes laikraksta Atmoda redaktore Elita Veidemane:  "Ordenis ir diezgan lielā mērā zaudējis savu vērtību.  Kā mans kolēģis Māris Krautmanis teica, saber spainī nozīmītes un tagad katram izdala."  Sevišķi nikna Veidemanes kundze ir par faktu, ka Ordeņu kapitula kanclere ir kādreizējā laikraksta Diena redaktore Sarmīte Ēlerte:  "Kā vispār Sarmīte Ēlerte vienkārši izdala ordeņus?!  Trīs ceturtdaļas ir viņas cilvēki, viņas ideoloģijas cilvēki.  Un Ordeņu kapituls piekrīt, prezidents piekrīt, viss kārtībā, lieta darīta.  Tad cik vēl zemu šis ordenis ir jānomet?"

 

Te būtu jāatzīmē, ka pati Elita Veidemane ceturtās šķiras Triju zvaigžņu ordeni saņēma 2000. gadā, un anotācijā par ordeni viņa bija raksturota ar vārdu "žurnāliste."  Tātad - kad žurnālistei Elitai Veidemanei piešķīra ordeni, viss bija kārtībā, bet tagad, kad ordenis tiek piešķirts citiem žurnālistiem, tas nozīmē,  ka ordenis tiek mests zemē?  Fakts ir tāds, ka Sarmīte Ēlerte no laikraksta aizgāja 2008. gadā, kad to nopirka grupa mūsu valsts tā dēvēto oligarhu.  Kopš tā laika viņa ir bijusi Saeimas deputāte un valdības ministre. Turklāt viņa bija Tautas frontes informācijas daļas vadītāja. Un Diena viņas vadībā bija laikraksts, kas mēdza visai skarbi vērsties pret tā dēvētajām "Ventspils interesēm," kuŗas cita starpā financē laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze, kuŗā viena no komentētājām ir tā pati Elita Veidemane...  

 

Es Triju zvaigžņu ordeni saņēmu par darbu, ko Atmodas laikā darīju Tautas frontē, nevis tāpēc, ka esmu žurnālists, kuŗš vadījis televīzijas raidījumus un, jā, reizēm bijis visai skarbi kritisks par to, kas notiek mūsu valsts polītikā.  Biju lepns.  Ja kādam no maniem amata brāļiem liekas, ka ordeņa piešķiršana kompromitē viņa ētikas un morāles principus, tad laikam tāds cilvēks var mierīgi no ordeņa atteikties.  Nebūtu pirmā reize ordeņa vēsturē.