EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Lietuvieši, litvini, litvaki
113912

Franks Gordons    06.10.2020

 

 

Daudzi baltkrievi joprojām mēdz saukt sevi par litviniem. Tas tāpēc ka tagadējā Lietuva un tagadējā  Balkrievija no 14. gadsimta līdz 18. gadsimta beigām ģeopolītiski bija "saplūdušas" vienā kopīgā "ietvarā" - Lietuvas lielkņazistē ar centru Viļņā, un starp lietuviešu un baltkrievu apdzīvotajām territorijām nebija nekādas šķirtnes. Gandrīz pieci vienkopus nodzīvoti gadsimti   tagad  liek  baltkrieviem sevi apzināties par kādas spēcīgas valsts mantiniekiem, pretstatā lielkrieviem, kuŗi vēsturiski jūt saikni ar, teiksim tā, "Maskaviju".

 

1569. gadā tika noslēgta  t.s. Ļubļinas ūnija: Lietuvas lielkņaziste apvienojās ar  Polijas karalisti vienā federālā  kopvalstī - "Rzecz Pospolita". Tā  izveidojās  - mūsdienu mērogā - īsta lielvalsts, kam bija liels svars Eiropā. Krievijas juku laikā -1612. gadā  poļu kaŗapulki  uz neilgu laiku ieņēma Maskavu, un starp  šiem iekarotājiem  droši vien bija arī lietuviešu un baltkrievu kaŗavīri.

 

Interesanta īslaicīga epizode: Sarkanarmija  1919. gadā  no februāŗa līdz jūlijam  bija ieņēmusi  nelielu territoriju ap Viļņu un  tur proklamēja "Lietuviešu-baltkrievu padomju republiku - Litbel".

 

Par, teiksim, protobaltkrieviem  varētu uzskatīt  austrumslāvu cilti - krivičus, kas apdzīvoja territoriju abpus Daugavai - ap tagadējo Vitebsku un Polocku. No  šīs - kriviču cilts nosaukuma cēlies latviešu vārds "krievi". Arī vēstures ironija.

 

Krivičiem bija  šis tas kopīgs ar baltiem - piemēram, vasaras saulgriežu svētīšana.

 

Kriviči laiku griežos pārtapa par litviniem, un vēl 19. gadsimtā uz jautājumu, kas viņi  ir, ļaudis atbildēja: "Tuteišije",  t. i. šejienieši. Baltkrievu nacionālā  atmoda sākās  19.un 20. gadsimtu mijā, un te būtu cildināms "baltkrievu Rainis" - Janka Kupla (īstā vārdā Ivans Lucevičs, 1882 - 1942). Īsi pēc 1905. gada revolūcijas viņa dzejolis "Un kas tad  iet" (nosaukumu "Baltkrievi" cariska cenzūra aizliedza) kļuva par baltkrievu  nācijas pašapziņas  deklarāciju. Pēc boļševiku apvērsuma  Kupalu sāka tirdīt čeka, apsūdzot nacionālismā, 1930. gadā viņš  mēģināja izdarīt pašnāvību, un tikai pēc tam, kad viņš samocīts nāca klajā ar "grēksūdzi", viņam lika mieru. Taču... 1942. gada 26. jūnijā Maskavas viesnīcā "Moskva" viņš kāpņu telpā nokrita no 10. uz 9. stāvu un uz vietas bija beigts. Varbūt viņu kāds pagrūda?

 

Pie reizes: Rainis bija dedzīgs Latgales baltkrievu aizstāvis. Par to liecina viņa runas Saeimā.

 

Vārdu sakot, te mums ir lietuvieši, litvini - un te mums ir  arī litvaki: tā vēl tagad dēvē ebrejus, kuŗi pirms holokausta mita Lietuvā un Baltkrievijā vai cēlušies no tiem, lai kur viņi tagad dzīvotu - Izraēlā, ASV, Dienvidafrikā. No tēva puses mani senči mita Pumpjanu (Pumpenai) miestā Lietuvas ziemeļos, no mātes puses - Šaki (Šakiai) miestā "pie prūšu robežām". Tātad es, Rīgā  dzimušais, nosacīti arī   esmu litvaks?

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA